6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1. pantam un 106. panta

pirmajam teikumam. Pēc Tiesībsarga ieskata, netiek aizskartas ar

Satversmes 106. panta pirmo teikumu aizsargātās personu

tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši

savām spējām un kvalifikācijai, taču Tiesībsargs izvirza

nosacījumu, ka pārejas periodā jātiek izstrādātam papildu

tiesiskajam regulējumam par amatu savienošanas un valsts

amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību. Likumdevējs esot

noteicis jaunu apstrīdētās Interešu konflikta novēršanas likuma

normas spēkā stāšanās termiņu, un tādējādi saprātīgs pārejas

periods esot nodrošināts.

6.1. Maksātnespējas likums piešķirot

administratoram plašas pilnvaras ar fiziskās vai juridiskās

personas maksātnespējas procesu saistītu lēmumu pieņemšanā un

darījumu slēgšanā. Pēdējos gados maksātnespējas procesa

administrēšanas jomā esot novērojama administratoru rīcības

neatbilstība likumdevēja paredzētajam rīcības un kompetences

modelim. Ņemot vērā administratora pilnvaru apjomu,

administratora pienākumu negodprātīga pildīšana esot viens no

tiem riska faktoriem, kuru dēļ maksātnespējas procesu mērķi

netiekot pienācīgi īstenoti. Tas liecinot par administratoru

darbības nepietiekamu un neefektīvu uzraudzību.

6.2. Apstrīdētās normas liedzot personām, kuras

strādā citos amatos, tajā skaitā kā nodokļu (finanšu)

konsultanti, vienlaikus ieņemt arī administratora amatu. Proti,

administratoram saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma

26. pantu jāsniedz ziņas par saviem klientiem. Tas esot

pretrunā ar nodokļu (finanšu) konsultantu profesionālo darbību

reglamentējošajām ētikas normām, kas nodokļu (finanšu)

konsultantam uzliek pienākumu gādāt par profesionālo pakalpojumu

sniegšanas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tādējādi

apstrīdētās normas bez papildu tiesiskā regulējuma ierobežojot

personas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

6.3. Apstrīdētās normas esot pieņemtas sasteigti

un bez pienācīgām diskusijām. Tā esot slikta prakse, taču

konkrētajā gadījumā neietekmējot likuma spēku. Līdz ar to

apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana un ar to saistītie

pienākumi, ierobežojumi, kā arī atbildība par to nepildīšanu esot

visefektīvākais administratora darbības caurskatāmības un

uzraudzības veicināšanas līdzeklis. Pieteikuma iesniedzēju

norādītie alternatīvie leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi

prasītu ievērojami plašākas un laikietilpīgākas reformas, bet

negarantētu mērķa sasniegšanu līdzvērtīgā kvalitātē.

Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai aizsargātu sabiedrības

intereses un nodrošinātu efektīvu administratoru darbības

kontroli. To personu loks, kuru iespējas ieņemt konkrētu amatu

ietekmē apstrīdētās normas, neesot sevišķi liels. Īstenotā

reforma veicināšot sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas procesa

institūtam. Līdz ar to tikšot sekmēta arī uzticēšanās

demokrātiskai valsts iekārtai un valsts ekonomiskā

stabilitāte.