7. pants

Pieaicinātā persona - Maksātnespējas

administrācija - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

teikumam.

7.1. Administratori pildot valstij nozīmīgas

funkcijas. To kvalitatīvai izpildei vajagot nodrošināt ekonomisko

paļāvību uz valsti un uzticēšanos valstij.

Administrators pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas pildot privāto tiesību subjekta izpildinstitūcijas

funkcijas. Tas apstāklis, ka administratori nav nodarbināti

valsts iestādē, neliedzot attiecināt uz viņiem valsts

amatpersonas statusu. Administratori arī pēc apstrīdēto normu

spēkā stāšanās būšot pašnodarbinātas personas.

Apstrīdētās normas nedz tieši, nedz netieši neuzliekot

administratoriem tādus pienākumus, kas viņiem pēc būtības liegtu

brīvu izvēli un iespēju vienlaikus turpināt gan līdzšinējo

profesionālo darbību kā nodokļu (finanšu) konsultantiem un

komercsabiedrības valdes locekļiem, gan arī administratora

pienākumu pildīšanu.

7.2. Pielīdzinot administratorus valsts

amatpersonām un attiecinot uz viņiem Interešu konflikta

novēršanas likuma regulējumu, tiekot pastiprināta administratoru

finanšu kontrole ar mērķi novērst personisko vai mantisko

ieinteresētību amatpersonas darbībā.

Apstrīdēto normu leģitīmais mērķis esot nodrošināt

normatīvajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi, paredzot

samērīgu atbildību par to neievērošanu. Tādējādi tiekot

aizsargātas sabiedrības intereses un atbildīgās personas

preventīvi atturētas no pārkāpumu izdarīšanas. Šāds normatīvais

regulējums esot samērīgs, jo neierobežojot personu tiesības brīvi

izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un

kvalifikācijai.

7.3. Apstrīdētās normas nenosakot administratoriem

jaunas prasības vai papildu kritērijus, kurus viņiem būtu

nepieciešams izpildīt, lai iegūtu tiesības darboties konkrētajā

profesijā. Pielīdzinot administratorus valsts amatpersonām, uz

viņiem tiekot attiecināti Interešu konflikta novēršanas likumā

noteiktie vispārējie ierobežojumi un aizliegumi jeb, citiem

vārdiem sakot, pienākums atturēties no tādām darbībām, kuras

varētu liecināt par iespējamu atrašanos interešu konflikta

situācijā.

Tas, ka valsts pastiprina kādu personu profesionālās darbības

uzraudzību, nedodot pamatu secinājumam, ka šādā gadījumā būtu

jāparedz ilgs pārejas periods, lai personas, kuras ietekmēs

jaunais regulējums, spētu tam pielāgoties.