4. pants

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91., 105.

un 109. pantam.

Labklājības ministrija norāda, ka apstrīdētā norma iekļauta

Pensiju likumā, lai novērstu tādas situācijas, ka Latvijas

pensija tiek piešķirta par to pašu apdrošināšanas (darba)

periodu, par kuru pensiju piešķīrusi cita valsts, un lai

noteiktu, kā rīkoties tādos gadījumos, kad apdrošināšanas stāžā

ir ieskaitīti periodi, par kuriem pensiju piešķīrusi cita

valsts.

Divu pensiju saņemšana par vienu un to pašu sociālās

apdrošināšanas periodu esot pretrunā gan ar Latvijas

nacionālajiem, gan Eiropas Savienības tiesību aktiem un

divpusējos līgumos ietvertajiem sociālās apdrošināšanas

principiem. Vienošanās mērķis neesot dubulti maksāt par vienu un

to pašu darba periodu vai tam pielīdzināmu periodu, jo gadījumos,

kad ir piešķirta un tiek izmaksāta Latvijas Republikas vecuma

pensija, Vienošanās 9. pants paredzot Krievijas Federācijas

pienākumu apturēt Krievijas Federācijas militārās izdienas

pensijas izmaksu. Tātad personas, kas piesakās uz Latvijas vecuma

pensiju, izdara apzinātu izvēli par labu tai, apzinoties, ka

Krievijas Federācijas militārās pensijas izmaksa tiks apturēta uz

laiku, kamēr tiek izmaksāta Latvijas vecuma pensija.

Labklājības ministrija norāda, ka personai - vienalga, vai tā

ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai citas valsts pilsonis - pēc

obligāto pensijas piešķiršanas priekšnosacījumu izpildīšanās var

piešķirt vecuma pensiju. Vecuma pensijas piešķiršanas kārtība

visiem esot vienāda. Turklāt esot jāņem vērā, ka izslēgtie

periodi nav pat darba periodi, bet tikai tiem pielīdzināti

periodi (mācības un obligātais dienests), kuros sociālās

apdrošināšanas iemaksas neesot veiktas.

Pieteikumu iesniedzēji vēl aizvien esot Krievijas Federācijas

militārās pensijas saņēmēji, tādējādi tiesības uz minimālo

sociālo nodrošinājumu ar apstrīdēto normu netiekot skartas. Arī

Krievijas Federācijas militāro pensiju saņēmējiem esot tiesības

pieprasīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī

nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldību sociālajos dienestos

pēc sociālās palīdzības. Valstij esot rīcības brīvība to metožu

un mehānismu izvēlē, ar kādiem īstenojamas tiesības uz sociālo

nodrošinājumu.

Pieteikumu iesniedzējiem tiesiskā paļāvība nevarējusi rasties,

jo saskaņā ar Vienošanās nosacījumiem pēc Latvijas vecuma

pensijas pieprasīšanas Krievijas Federācijas militārās pensijas

izmaksa esot jāaptur. Tātad Pieteikumu iesniedzēji neesot

varējuši paļauties uz to, ka arī turpmāk pilnā apmērā saņems gan

Latvijas vecuma pensiju, gan Krievijas Federācijas militāro

pensiju. Konkrētajā gadījumā tiesiskās paļāvības princips neesot

pārkāpts, jo tiesību normas neesot paredzējušas personas tiesības

vienlaikus saņemt pensiju no abām valstīm.

Krievijas Federācija esot informēta par Valsts kontroles un

Krievijas Federācijas Revīzijas palātas secinājumiem, kā arī par

Latvijas rīcību, kas vērsta uz attiecīgās problēmas novēršanu.

Krievijas Federācija tai sniegto informāciju esot pieņēmusi

zināšanai un nekādus iebildumus pret Latvijas plānoto rīcību

neesot cēlusi, vienlaikus norādot, ka nepieciešamās izziņas

informācijas pārbaudei pēc personu pieprasījuma izsniegs pēc

iespējas operatīvāk.