12. pants

Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

tiesvedību turpināt, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas,

ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats

uzskatīt, ka ir novērstas visas negatīvās sekas, kuras personai

radušās sakarā ar šo normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2015-23-01 9. punktu). Satversmes tiesas spriedums var

būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā iespējams novērst personas

pamattiesību aizskārumu, īpaši gadījumos, kad lieta ierosināta

pēc konstitucionālās sūdzības (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr.

2007-15-01 4. punktu).

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu

pieteikuma. Pēc šāda pieteikuma ir veicama normu abstraktā

kontrole (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 13.

februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 10. punktu).

Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no

tās pieņemšanas brīža, tomēr Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis

šo lūgumu. Ja pieteikuma iesniedzējs - ne mazāk kā divdesmit

Saeimas deputāti - izsaka lūgumu piešķirt Satversmes tiesas

spriedumam atpakaļvērstu spēku, šāds lūgums ir attiecīgi jāpamato

(sal.: Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma

lietā Nr. 2005-02-0106 20. punkts). Savukārt Pieteikuma

iesniedzēja papildu paskaidrojumos, kas Satversmes tiesai tika

iesniegti pēc 2016. gada 16. jūnija Grozījumu spēkā stāšanās,

norādīts, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā

būtu turpināma (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56. lp.).

Pieteikuma iesniedzēja sniegtais juridiskais pamatojums tam,

ka apstrīdētā norma, iespējams, neatbilst Satversmei, tika

balstīts uz pieņēmumu, ka jēdziens "internets"

apstrīdētajā normā ir definēts pārāk plaši. Likumdevējs pēc tam,

kad Satversmes tiesā tika ierosināta izskatāmā lieta,

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā ir tieši

noteicis, kāda veida aģitāciju internetā vēlēšanu dienā, kā arī

dienu pirms vēlēšanu dienas veikt ir aizliegts (sk. šā lēmuma

11. punktu). Tāpēc Pieteikuma iesniedzējs papildu

paskaidrojumos Satversmes tiesai ir norādījis, ka strīds

izskatāmajā lietā vairs nepastāv (sk. lietas materiālu 2. sēj.

56. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi: ja strīds lietā vairs

nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2005-01-01 6. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā

nepastāv arī apstākļi, kas prasītu tiesvedību turpināt.

Līdz ar to tiesvedība lietā ir

izbeidzama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr.

2016-09-01 "Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta

pirmās daļas vārda "internetā" atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 100. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš