4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Tieslietu ministrija noraida Pieteikuma iesniedzēju

apgalvojumu, ka maksātnespējas procesa administratori, kuri nav

advokāti, ir valsts amatpersonas, bet maksātnespējas procesa

administratori, kuri ir advokāti, nav valsts amatpersonas. No

Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 izrietot, ka

visi maksātnespējas procesa administratori uzskatāmi par valsts

amatpersonām, tomēr attiecībā uz advokātiem nepieciešams noteikt

tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu advokāta profesionālās

darbības garantijas. Izšķiršanās par to, vai maksātnespējas

procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts

amatpersonām, esot likumdevēja kompetences jautājums, un šāda

pielīdzināšana pati par sevi vēl nenozīmējot neatbilstību

Satversmei. Tādējādi apstrīdētās normas neparedzot atšķirīgu

attieksmi un neradot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

noteikto pamattiesību ierobežojumu.

Tieslietu ministrija norāda, ka brīdis, ar kuru maksātnespējas

procesa administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss,

visiem šīs profesijas pārstāvjiem ir viens un tas pats, proti,

2016. gada 1. janvāris. Ar šo brīdi uz visiem maksātnespējas

procesa administratoriem neatkarīgi no viņu papildus ieņemamā

amata vai papildus veicamās profesionālās darbības attiecoties

valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi, pienākumi

un atbildība. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma

pārejas noteikumu 22.2 punkts nosakot brīdi, ar kuru

šajā normā norādītajām valsts amatpersonām rodas viens no likumā

noteiktajiem pienākumiem, proti, pienākums iesniegt valsts

amatpersonas deklarāciju. Šīs normas mērķis esot nodrošināt, lai

netiktu pārkāptas maksātnespējas procesa administratora kā valsts

amatpersonas un vienlaikus arī advokāta profesionālās darbības

garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, proti, novērst

iespējamu advokāta neatkarības un konfidencialitātes principa

pārkāpumu līdz nepieciešamo grozījumu izdarīšanai normatīvajos

tiesību aktos. Tādējādi minētā norma esot viens no līdzekļiem, ar

kuriem tiek novērstas Satversmes tiesas spriedumā konstatētās

tiesiskā regulējuma nepilnības.

Tieslietu ministrija atzīst, ka Interešu konflikta novēršanas

likums paredz atšķirīgu attieksmi pret tiem maksātnespējas

procesa administratoriem, kuri ir arī advokāti, iepretī citiem

maksātnespējas procesa administratoriem. Katrai personu grupai

esot noteikts atšķirīgs sākotnējās deklarācijas iesniegšanas

termiņš un atšķirīgs valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo

ziņu apjoms. Tomēr Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas

paustajiem apsvērumiem par to, ka šādai atšķirīgai attieksmei ir

objektīvs un saprātīgs pamats.

Tieslietu ministrija norāda, ka Pieteikuma iesniedzēji

pieteikumā ietvēruši apsvērumus par to, ka valsts amatpersonas

statuss pēc būtības neesot savienojams ar maksātnespējas procesa

administratora amatu, bet šis jautājums jau esot izvērtēts

iepriekšējos Satversmes tiesas nolēmumos un pieņemtais risinājums

atzīts par Satversmei atbilstošu. Tas, ka uz maksātnespējas

procesa administratoriem attiecināms Interešu konflikta

novēršanas likuma regulējums, neierobežojot Maksātnespējas likuma

regulējuma piemērošanu. Tādējādi valsts amatpersonas statusa

noteikšana neesot pretrunā ar maksātnespējas jomu regulējošiem

normatīvajiem aktiem un valsts amatpersonas statuss esot

savienojams ar maksātnespējas procesa administratora profesionālo

darbību. Apstrīdētās normas neesot pretrunā ar Satversmes 91.

panta pirmo teikumu.