6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās

normas nerada Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteikto

pamattiesību ierobežojumu.

Tiesībsargs norāda, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā

lietā Nr. 2015-03-01 paustās atziņas, valsts amatpersonas statuss

ir noteikts visiem maksātnespējas procesa administratoriem un

šajā aspektā neesot saskatāms Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā paredzēto tiesību ierobežojums. Pēc Tiesībsarga ieskata,

Interešu konflikta novēršanas likuma pārejas noteikumu

22.2 punkta atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam izskatāmajā lietā neesot vērtējama, jo šajā normā

paredzētais izņēmums noteikts, lai novērstu Satversmes tiesas

lietā Nr. 2015-03-01 konstatētās nepilnības attiecībā uz

iespējamiem advokātu neatkarības un konfidencialitātes pienākuma

pārkāpumiem.

Maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir

arī advokāti, pretstatā citiem administratoriem, kuri šo amatu

savieno ar citu nodarbošanos, esot noteikti izņēmumi attiecībā uz

iesniedzamās valsts amatpersonas deklarācijas saturu. Interešu

konflikta novēršanas likumā izdarītie grozījumi palīdzot sasniegt

leģitīmu mērķi, nodrošinot advokātu profesionālās darbības

garantijas kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, un tādējādi

atbilstot arī Satversmes 116. pantā noteiktajam leģitīmajam

mērķim - citu cilvēku tiesību aizsardzībai.

Advokātu neatkarībai un konfidencialitātes pienākumam esot

būtiska nozīme, lai tiktu nodrošinātas ar Satversmes 92. pantu

aizsargātās personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Advokātu sniegtās

juridiskās palīdzības efektivitāti un kvalitāti garantējot

piederība tiesu sistēmai, kas tiem piešķirot plašākas pilnvaras

un iespējas aizstāvēt klienta intereses, un tāpat atšķirīgs esot

arī pienākumu un atbildības apjoms. Uz kvalificētiem juristiem

neattiecoties tādas pašas ar likumu noteiktas prasības,

neatkarības garantijas un citas privilēģijas, kādas paredzētas

advokātiem. Turklāt kvalificētu juristu darbības pamatprincipi,

kā arī neatkarības un konfidencialitātes prasības neesot

noteiktas normatīvajos tiesību aktos. Kvalificētiem juristiem

neesot noteikta arī īpaša materiālā un disciplinārā atbildība par

savu rīcību. Tā kā likumdevējs kvalificētiem juristiem nav

paredzējis īpašus pienākumus un atbildību, tiem arī neesot

piešķiramas īpašas neatkarības garantijas vai citas privilēģijas

un pienākumi.

Savukārt attiecībā uz zvērinātiem revidentiem vajagot ņemt

vērā: fakts, ka klientam tiek sniegti revīzijas pakalpojumi, pats

par sevi neesot konfidenciāla informācija atšķirībā no fakta, ka

konkrēts advokāts sniedz juridisko palīdzību konkrētam klientam.

Turklāt zvērināti revidenti neesot tiesu sistēmai piederīgas

personas, un caur to neatkarības un konfidencialitātes

aizsardzības prizmu netiekot nodrošinātas Satversmes 92. pantā

noteiktās citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ņemot vērā minēto, Tiesībsargs secina, ka advokāti,

kvalificēti juristi un zvērināti revidenti neatrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos. Tādēļ neesot arī nepieciešamības vērtēt,

vai atšķirīgai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats.

Apstrīdētās normas atbilstot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertajam vienlīdzības principam.