10. pants

Ministru kabinets atbildes rakstā lūdzis Satversmes

tiesu izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā, jo apstrīdētās normas

ir zaudējušas spēku 2015. gada 1. jūnijā.

Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt par pamatu

tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015-22-01 12. punktu). Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var

izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību

norma ir zaudējusi spēku. Šis likuma punkts ir vērsts uz to, lai

nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un tiesai nebūtu

jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma

lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Tomēr likums paredz iespēju

izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās

normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats

tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2010-68-01 8. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai ir jāvērtē,

vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par nepieciešamību

turpināt tiesvedību lietā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu).