11. pants

1Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

2tiesvedību turpināt, jāņem vērā, ka konstitucionālo sūdzību

3persona iesniedz, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās

4pamattiesības. Tādēļ, apsverot jautājumu par tiesvedības

5izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai visupirms jāņem vērā

6nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās

7pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra

8sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Par nepieciešamību

9turpināt tiesvedību lietā var liecināt, piemēram, tas, ka

10konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto

11normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē (sk. Satversmes

12tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

13lietā Nr. 2015-15-01 7. punktu un 2018. gada 23. maija

14lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 14.2.

15punktu).

16Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības.

17Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis Satversmes tiesu atzīt

18apstrīdētās normas par spēkā neesošām attiecībā uz viņu no šo

19normu pieņemšanas brīža. Tādēļ tas apstāklis, ka apstrīdētās

20normas ir zaudējušas spēku, pats par sevi izskatāmajā lietā nevar

21būt pamats tiesvedības izbeigšanai atbilstoši Satversmes tiesas

22likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktam.