11. pants

Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

tiesvedību turpināt, jāņem vērā, ka konstitucionālo sūdzību

persona iesniedz, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās

pamattiesības. Tādēļ, apsverot jautājumu par tiesvedības

izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai visupirms jāņem vērā

nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās

pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra

sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Par nepieciešamību

turpināt tiesvedību lietā var liecināt, piemēram, tas, ka

konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto

normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē (sk. Satversmes

tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2015-15-01 7. punktu un 2018. gada 23. maija

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 14.2.

punktu).

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības.

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis Satversmes tiesu atzīt

apstrīdētās normas par spēkā neesošām attiecībā uz viņu no šo

normu pieņemšanas brīža. Tādēļ tas apstāklis, ka apstrīdētās

normas ir zaudējušas spēku, pats par sevi izskatāmajā lietā nevar

būt pamats tiesvedības izbeigšanai atbilstoši Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktam.