12. pants

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Tas paredz

visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju.

Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta

izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

rīkoties pēc savas gribas, tostarp tādas var būt personas

ekonomiskās intereses, kas saistītas ar saimnieciskās darbības

veikšanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma

lietā Nr. 2018-17-03 14. punktu). Lai kādas ekonomiskās

intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību objektu Satversmes

105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību sistēmā noteiktajiem

kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 6. oktobra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03 11.1.

punktu). Šādas intereses ierobežojumam būtu jāizpaužas kā

konkrētai negatīvai ietekmei, piemēram, kā peļņas samazinājumam,

kas radies apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā. Proti, ir

jākonstatē cēloniskā saikne starp īpašuma tiesību ierobežojumu un

apstrīdētajām normām (sk. Satversmes tiesas 2016. gada

15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 10.2.

punktu).

Apstrīdētās normas paredzot pienākumu noteiktā termiņā

uzstādīt Sistēmas. Šo prasību izpildei nepieciešamais finanšu

līdzekļu ieguldījums esot pārāk liels un tādējādi apdraudot

Pieteikuma iesniedzējas spēju turpināt saimniecisko darbību.

Turklāt apstrīdētajās normās ietvertais pienākums samazināt kravu

pārkraušanas intensitāti liekot atturēties no peļņu nesošas

intensīvas saimnieciskās darbības, kas neesot komersanta

interesēs. Turklāt apstrīdētās normas esot izdotas pretēji

likumdevēja pilnvarojumam, tādējādi tiesību ierobežojums neesot

noteikts ar likumu (sk. šā lēmuma 2. punktu).

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir norādījusi uz cēlonisko

saikni starp tās ekonomiskajām interesēm un apstrīdētajām normām.

Tādējādi tās ekonomiskās intereses, veicot saimniecisko darbību

Ventspils ostas teritorijā, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā

un trešā teikuma tvērumā.

Tātad apstrīdētās normas ierobežo

Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā

teikumā noteiktās tiesības.