2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - akciju sabiedrība

"Ventbunkers" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) -

uzskata, ka Ventspils brīvostas noteikumu 100. un 139. punkts

(turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantam un 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Valsts vides dienests 2015. gada 18. februārī Pieteikuma

iesniedzējai izsniedzis atļauju B kategorijas piesārņojošo

darbību veikšanai (turpmāk - B kategorijas atļauja). Atbilstoši

tai Pieteikuma iesniedzēja veikusi saimniecisko darbību ar naftas

produktiem Ventspils brīvostas teritorijā.

Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka 2018. gada 22. augustā tai

izsniegta atļauja A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai

(turpmāk - A kategorijas atļauja) un tā ievēro visas šai

kategorijai izvirzītās prasības. Tostarp Pieteikuma iesniedzējai

esot jāpilda apstrīdētajās normās ietvertās prasības par kravas

izgarojumu emisijas kontroles sistēmas un smakas monitoringa

sistēmas (turpmāk kopā - Sistēmas) uzstādīšanu. Pieteikuma

iesniedzējai noteikto prasību izpildei esot jāizlieto ievērojami

finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta tās turpmākā

pastāvēšana. Apstrīdētās normas neparedzot valsts vai pašvaldības

līdzfinansējumu Sistēmu uzstādīšanai. Tāpat saskaņā ar

apstrīdētajām normām ostas uzraugs varot pieprasīt, lai

Pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda

samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus, jo

prasītu papildu resursus konkrētās kravas pārkraušanai.

Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikuma

iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz

īpašumu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs ar Piesārņojuma

likuma 11. panta otrās daļas 8. punktu ir nepārprotami

pilnvarojis Ministru kabinetu noregulēt jebkurus jautājumus, kas

attiecas uz piesārņojošo darbību rezultātā radušos smaku

ierobežošanu. Pamatojoties uz minēto pilnvarojumu, Ministru

kabinets izdevis 2014. gada 25. novembra noteikumus Nr. 724

"Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku

noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku

izplatīšanos" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.

724), kuros noteicis metodes, pēc kādām nosakāmas piesārņojošo

darbību izraisītās smakas, un kārtību, kādā ierobežojama

piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās. Šie

noteikumi neesot paredzējuši to, ka piesārņojošās darbības

veicējam būtu pienākums uzstādīt vai izmantot Sistēmas, kuru

izmantošanu noteic apstrīdētās normas.

Tas apstāklis, ka Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punkts

nosaka pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus par vides

aizsardzības noteikumiem ostu teritorijās, nenozīmējot to, ka

likumdevējs būtu pašvaldību pilnvarojis regulēt tos pašus ar

smaku kontroli saistītos jautājumus, kurus ar saviem noteikumiem

jau regulējot Ministru kabinets, īpaši tad, ja tiek ierobežotas

personas pamattiesības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

Ventspils pilsētas dome līdz dienai, kad stājās spēkā Grozījumi

Piesārņojuma likumā, neesot bijusi pilnvarota šos jautājumus

regulēt ar saviem saistošajiem noteikumiem.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, pat ja piekristu tam, ka

apstrīdētās normas ir pieņemtas saskaņā ar Grozījumiem

Piesārņojuma likumā, tomēr esot jāatzīst, ka tās ievērojami

pārsniedz pašvaldībām doto pilnvarojumu. Grozījumi Piesārņojuma

likumā nedodot pašvaldībai tiesības noteikt, kam piešķirama

noteikumu ievērošanas kontroles funkcija. Saskaņā ar Piesārņojuma

likuma 47. panta piekto daļu un 49. panta piekto daļu uz šā

likuma 24.2 panta trešās daļas pamata izdoto saistošo

noteikumu ievērošanu kontrolējot Valsts vides dienests. Tātad ar

apstrīdētajām normām brīvostas kapteinim esot prettiesiski

piešķirtas kontroles funkcijas.

Tādējādi apstrīdētās normas esot izdotas ultra vires.

Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 64. pantam

un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un esot atzīstamas

par spēkā neesošām no pieņemšanas brīža.