1. pants

Saeima 1994. gada 22. jūnijā pieņēma Likumu par

ostām (turpmāk - Ostu likums), kas stājās spēkā 1994. gada 26.

jūlijā. Šis likums reglamentē ostu darbības principus un

pārvaldes kārtību. Atbilstoši Ostu likuma 5. pantam ostas

darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas

apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta

izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas

noteikumiem. Savukārt Ostu likuma 6. panta pirmā daļa citstarp

noteic, ka ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde un

pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā pašvaldības

dome izdod tos saistošo noteikumu veidā. Saskaņā ar Ostu likuma

6. panta pirmās daļas 5. punktu ostas noteikumos jānorāda vides

aizsardzības noteikumi ostā.

1.1. Ventspils pilsētas dome 2012. gada 2. martā

pieņēma saistošos noteikumus Nr. 9 "Ventspils brīvostas

noteikumi" (turpmāk - Ventspils brīvostas noteikumi),

norādot, ka tie izdoti saskaņā ar Ostu likuma 6. pantu. Ventspils

brīvostas noteikumi stājās spēkā 2012. gada 18. aprīlī.

Šo noteikumu 100. punkts paredz vides aizsardzības prasības,

kas jāievēro, veicot kravu pārkraušanas operācijas. Ar Ventspils

pilsētas domes 2016. gada 21. oktobra saistošajiem noteikumiem

Nr. 8 "Par grozījumiem Ventspils pilsētas domes 2012. gada

2. marta saistošajos noteikumos Nr. 9 "Ventspils brīvostas

noteikumi"" (turpmāk - Grozījumi Ventspils brīvostas

noteikumos), kas stājās spēkā 2016. gada 28. oktobrī, un ietver

norādi, ka ir izdoti saskaņā ar Ostu likuma 6. panta pirmo daļu,

Ventspils brīvostas noteikumu 100. punkts ir izteikts šādā

redakcijā:

"100.1. Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās

vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6

kilopaskāli (pie 37,8 C) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai

benzolu, izmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas

(saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas

drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju

kontroles sistēmu standarti" punktā 1.2.13 noteikto

definīciju), kas atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu

risinājumam. Ja kuģim nav nepieciešamā aprīkojuma, lai pieslēgtos

minētajām sistēmām, tad ievēro šo noteikumu 100.5. apakšpunkta

prasības.

100.2. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk tekstā GOS)

emisijas no kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas

nepārsniedz 10 g/Nm3, un termināļa operators veic

atbilstošu monitoringu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī

uz Brīvostas kapteiņa dienestu.

100.3. Termināļa operators, kas pārkrauj šo noteikumu 100.1.

apakšpunktā noteiktās vielas, izveido smaku monitoringa sistēmu,

nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa

dienestu. Ostas uzraugs izvērtē no GOS emisiju un smaku

monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegti 100.2.

punktā noteiktais GOS limits vai smaku koncentrācija 5

ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa

termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā

samazināt kraušanas intensitāti. Pirms katra tankkuģa kraušanas

darbu sākšanas termināļa operators elektroniski nosūta ostas

uzraugam šādu informāciju - kuģa nosaukums, piestātnes Nr.,

ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas kopija un

kraušanas apjoms.

100.4. Termināļa operatoram, kas veic mazuta noliešanu no

vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības

radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju 5 ouE/m3

uz termināļa teritorijas robežas.

100.5. Ja, veicot kravas operācijas, GOS emisija pārsniedz šo

noteikumu 100.2. apakšpunktā noteikto vai smaku koncentrācija uz

termināļa teritorijas robežas pārsniedz 5 ouE/m3, tad

termināļa operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus,

tai skaitā samazina kraušanas intensitāti, lai šīs normas tiek

ievērotas."

Ar Grozījumiem Ventspils brīvostas noteikumos šie noteikumi

tika papildināti ar 139. punktu šādā redakcijā: "Termināļa

operators nodrošina šo noteikumu 100.1., 100.2., 100.3. un 100.4.

apakšpunktā minēto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018. gada

31. maijam."

1.2. Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu

"Grozījumi likumā "Par piesārņojumu""

(turpmāk - Grozījumi Piesārņojuma likumā), kas stājās spēkā 2018.

gada 6. martā. Līdz ar to likuma "Par piesārņojumu"

(turpmāk - Piesārņojuma likums) 24.2 pants ir

papildināts ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu

emisiju, tai skaitā piesārņojošās darbības izraisīto smaku

izplatīšanos, kas rodas, veicot naftas produktu un bīstamu

ķīmisko vielu un maisījumu kravu iekraušanu tankkuģos,

pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros piesārņojošās

darbības operatoriem, kas ostu teritorijās pārkrauj naftas

produktus un bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, kuru tvaika

spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai

vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu,

vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā

noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā

ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, tiek noteiktas

prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu

uzstādīšanai, darbībai un monitoringam.

(4) Pašvaldības saistošajos noteikumos, kas pieņemti saskaņā

ar šā panta trešo daļu, pašvaldības ir tiesīgas noteikt smakas

mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumu, kas ir zemāks par 168

stundām kalendāra gadā, un paredzēt, ka atbilstība smakas

mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā

esošās teritorijas robežas, kā arī noteikt kārtību, kādā par

mērījumu rezultātiem informē institūciju, kas kontrolē ostas

teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu.

(5) Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas

piesārņojošās darbības operators, kas ostas teritorijā pārkrauj

naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas, kuru tvaika

spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai

vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, un ja šādu produktu

un vielu apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā

ostas teritorijā ir lielāks par 200 000 tonnu gadā, uzstāda līdz

2021. gada 31. decembrim, ja pašvaldība nav izdevusi saistošos

noteikumus saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ir izdevusi

saistošos noteikumus, bet tajos nav noteikusi citu, agrāku

termiņu kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas

uzstādīšanai ostas teritorijā. Pēc kravas izgarojumu emisijas

kontroles sistēmu uzstādīšanas piesārņojošās darbības operators

nodrošina to darbību un monitoringu, kā arī veic smakas

mērķlielumu mērījumus uz savā lietošanā vai īpašumā esošās

teritorijas robežas."