3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ventspils
pilsētas dome - uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir
izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta
pirmās daļas 3. un 6. punktu, jo apstrīdētās normas neradot
Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu.
Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesā Pieteikuma
iesniedzējai esot izsniegta A kategorijas atļauja. Atbilstoši
normatīvajiem aktiem A kategorijas atļaujas saņemšanas
priekšnoteikums neatkarīgi no apstrīdētajām normām esot Sistēmu
uzstādīšana. No Pieteikuma iesniedzējas paustajiem apsvērumiem
izrietot, ka tā ir Sistēmas uzstādījusi, lai gan attiecīgās
prasības uzskatījusi par nepamatotām.
Apstrīdētās normas pēc būtības uzliekot Pieteikuma
iesniedzējai pienākumu ievērot "labākos pieejamos tehniskos
paņēmienus" attiecībā uz smaku mazināšanas risinājumu,
proti, pienākumu uzstādīt Sistēmas saskaņā ar Starptautiskās
Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra
Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu
standarti" (turpmāk - Starptautiskās Jūrniecības
organizācijas standarti) noteikumiem. Šie standarti konkrētajā
kontekstā esot arī labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, un par
tādiem tos atzīstot arī Valsts vides dienests un Vides
pārraudzības valsts birojs. Tas apstāklis, ka Valsts vides
dienests ir atsaucies tieši uz apstrīdētajām normām kā uz labāko
pieejamo tehnisko paņēmienu avotu, neatbrīvojot Pieteikuma
iesniedzēju no pienākuma izmantot šādus paņēmienus uz
Piesārņojuma likuma pamata. Ievērojot minēto, esot jāatzīst, ka
apstrīdētās normas neierobežo Pieteikuma iesniedzējas
pamattiesības un tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama.
Vides tiesību nozare un it īpaši piesārņojuma jautājumi
nenoliedzami pamatā tiekot regulēti Saeimas pieņemtu likumu un
Ministru kabineta izdotu noteikumu līmenī. Proti, likumdevējs
vispārīgi esot noregulējis jautājumus, kas attiecas uz
būtiskākajiem vides aspektiem. Taču, ņemot vērā ostas darbības
specifiku, Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertais
pilnvarojums esot saprotams tādējādi, ka tas ļauj ostas
noteikumos regulēt vides jautājumus (citstarp, piemēram, ar
atkritumiem, smakām, emisijām saistītus jautājumus) tiktāl,
ciktāl ostas noteikumi attiecas uz katra konkrētā jautājuma
netipiskiem, tieši ostā būtiskiem aspektiem. Pieteikuma
iesniedzējas uzskats, ka Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5.
punktā ietvertais pilnvarojums ir neprecīzs, neesot pamatots.
Tādā gadījumā ostas noteikumos nebūtu iespējams regulēt nevienu
tādu vides jautājumu, kas nav expressis verbis
norādīts.
Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir pieņemtas, ievērojot
pilnvarojumu, esot jānoskaidro tas, vai šīs normas regulē ostai
specifiskus vides (smaku ierobežošanas) jautājumus, nevis tas,
vai ir spēkā kādi normatīvie akti, kas vispārīgi regulētu šos
jautājumus. Tā kā apstrīdētās normas izrietot no Starptautiskās
Jūrniecības organizācijas standartiem un paredzētas tieši ostām
attiecībā uz naftas produktu iekraušanu tankkuģos, šie jautājumi
esot acīmredzami specifiski vides jautājumi un apstrīdētās normas
esot izdotas atbilstoši Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5.
punktā ietvertajam pilnvarojumam.
Savukārt vēlāk pieņemtie Grozījumi Piesārņojuma likumā minēto
pilnvarojumu tikai precizējot, pēc būtības to pat paplašinot, un
tādējādi neesot konstatējams Satversmes 64. panta pārkāpums.
Likumdevējs, pieņemot Grozījumus Piesārņojuma likumā, esot bijis
informēts par apstrīdētajās normās ietverto regulējumu, tas esot
saskaņots ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministriju, VAS "Latvijas Jūras
administrācija" un Valsts vides dienestu.
Apstrīdētās normas nodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp
personas un sabiedrības interesēm. Ventspils iedzīvotāji regulāri
paužot neapmierinātību ar pilsētā jūtamajām smakām, un par šo
problēmu pastāvīgi notiekot plašas diskusijas. Apstrīdētās normas
un Grozījumi Piesārņojuma likumā vienlīdz attiecoties uz visiem
uzņēmumiem, kas noteiktos apjomos ostā pārkrauj naftas produktus.
Lai gan Pieteikuma iesniedzēja veikusi ievērojamus finanšu
ieguldījumus, tomēr, salīdzinot peļņu, kādu tā gūstot no
saimnieciskās darbības Ventspils ostā, un sabiedrības ieguvumu no
apstrīdētajām normām, esot jāatzīst, ka personas un sabiedrības
interešu līdzsvars ir ievērots un apstrīdētās normas ir
samērīgas.