5. pants

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets - uzskata,

ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64. pantam un 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam. Vietējai pašvaldībai esot tiesības

noteikt īpašuma tiesību aprobežojumus, ņemot vērā sabiedrības

intereses.

Ostu likuma 6. panta pirmajā daļā ietvertais pilnvarojums esot

plašs. Tomēr, vērtējot to kopsakarā ar vietējās pašvaldības

kompetenci, pienākumiem un tiesībām vides aizsardzības jomā, kā

arī kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem un vides tiesību

principiem, esot jāatzīst, ka apstrīdēto normu izdošanai bija

pamats. Ar vēlāk pieņemtajiem Grozījumiem Piesārņojuma likumā

attiecīgais pilnvarojums esot konkretizēts, ievērojot to, ka

minētais regulējums attiecas uz visiem operatoriem (ne tikai

tiem, kas darbojas Ventspils ostas teritorijā), kuru veiktās

darbības atbilst apstrīdēto normu dispozīcijās ietvertajiem

faktiskajiem apstākļiem, un paredzot pašvaldībām pienākumu izdot

saistošos noteikumus minētā regulējuma izpildei, kā arī nosakot

institūciju sadarbības noteikumus.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 724 smaku

emisijas attiecīgajās teritorijās tiekot fiksētas, ņemot vērā

smakas izplatību un to ietekmējošos faktorus. Savukārt

apstrīdētās normas nosakot smaku ierobežošanas kontroles

pasākumus, kas veicami tieši ostas teritorijā, un paredzot, ka

sākotnējo monitoringu veic termināļa operators, bet monitoringa

datus izvērtē ostas uzraugs, kas pārsnieguma gadījumā pieprasa,

lai tiek veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi smaku

ierobežošanai reālajā laikā un nepārprotami identificētajā smakas

emisijas avotā.

Apstrīdētās normas esot uzskatāmas drīzāk par preventīvu

līdzekli un esot vērstas uz to, lai smaku emisijas, kas radušās

ostas teritorijā piesārņojošās darbības veicoša operatora

darbības dēļ, pēc iespējas mazāk ietekmētu Ministru kabineta

noteikumu Nr. 724 3. punktā minētās teritorijas un nepārsniegtu

paredzēto smakas mērķlielumu. Operatoram esot pienākums,

ievērojot minimālās normatīvo aktu un piesārņojošās darbības

atļaujas prasības, veikt arī piesārņojuma samazināšanas

pasākumus, ja tas nepieciešams kvalitatīvas vides nodrošināšanai.

Normatīvo aktu un minētās atļaujas prasību ievērošanas kontrole

pati par sevi nevarot radīt Pieteikuma iesniedzējas tiesību vai

tiesisko interešu aizskārumu. Šādu kontroles pasākumu veikšana ir

nosacījums, ar kuru tai kā piesārņojošās darbības veicējai

jārēķinās.