3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - lietā Nr. 2018-15-01 sniedza viedokli, ka

Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30. panta

ceturtā daļa atbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Latvijā asociētā profesora amats esot viena no reglamentētajām

profesijām. No Augstskolu likuma izrietot, ka asociētais

profesors citstarp ir arī pedagogs. Tā esot īpaši sabiedriski

nozīmīga profesija, tādēļ izglītības mērķu sasniegšanai būtiska

esot pedagoga kvalifikācija, spējas un personība. Attiecībā uz

augstāko izglītību, kuras iegūšana ir priekšnoteikums daudzu

amatu ieņemšanai, prasība pēc visaugstāk kvalificēta akadēmiskā

personāla esot īpaši būtiska.

Termiņš, uz kādu persona tiek ievēlēta asociētā profesora

amatā, ierobežojot šīs personas iespējas konkrēto amatu saglabāt.

Tomēr tas neliedzot personai strādāt pašas izraudzītajā nozarē,

piemēram, jurisprudencē. Tādējādi ar Augstskolu likuma

27. panta piekto daļu un 30. panta ceturto daļu esot

ierobežotas personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

paredzētās pamattiesības, proti, tiesības saglabāt asociētā

profesora amatu konkrētā augstākās izglītības iestādē.

Augstskolu likuma 27. panta piektajā daļā un

30. panta ceturtajā daļā ietvertais pamattiesību

ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

un tam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību un sabiedrības

labklājības aizsardzība. Proti, pamattiesību ierobežojuma mērķis

esot nodrošināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, kā arī

attīstīt mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisko pētniecību vai

māksliniecisko jaunradi. Augstākās izglītības iestāžu funkcijas

esot zināšanu uzkrāšana un nodošana nākamajām paaudzēm

(pedagoģiskais darbs), jaunu zināšanu radīšana (pētniecība),

citstarp arī tādēļ, lai dotu ieguldījumu sociālo un ekonomisko

problēmu risināšanā. Asociētie profesori ne tikai piedaloties

personu tiesību uz kvalitatīvu augstāko izglītību nodrošināšanā,

bet arī sagatavojot jaunos zinātniekus, palīdzot studentiem

iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos un dodot pienesumu

attiecīgās nozares attīstībā, kas esot visas sabiedrības

labklājības pamatā.

Periodisks atklāts konkurss uz akadēmiskajiem amatiem

nodrošinot šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo konkurenci,

novēršot stagnāciju un dodot zinātniekiem un pedagogiem ar

visaugstākajiem sasniegumiem, tostarp jaunajiem zinātniekiem,

iespēju pretendēt uz asociētā profesora amatu augstākās

izglītības iestādē. Atbilstošākā kandidāta izvēli nodrošinot

asociētā profesora ievēlēšanas kārtība un nosacījumi. Tā kā

nozares profesoru padomes lēmumam jābūt pieņemtam ar balsu

vairākumu, balsojums var būt atklāts un vismaz trešdaļai padomes

locekļu jābūt citas augstskolas pārstāvjiem, esot maksimāli

novērsts tāds risks, ka balsojums par personas apstiprināšanu

asociētā profesora amatā varētu būt subjektīvs. Pieteikuma

iesniedzēja norādītie alternatīvie līdzekļi neesot tādi, ar

kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi būtu pilnībā

sasniedzami, turklāt sasniedzami tādā pašā kvalitātē, kādu šobrīd

nodrošinot apstrīdētajā Augstskolu likuma 27. panta piektajā

daļā un 30. panta ceturtajā daļā paredzētās periodiskās

vēlēšanas. Periodiskas vēlēšanas neizslēdzot darba devēja

pienākumu sekot līdzi tam, kā asociētais profesors pilda savus

pienākumus, un būtisku pārkāpumu gadījumā pieļaujot iespēju

izbeigt darba līgumu ātrāk. Tomēr Darba likuma 101. pantā

noteiktie darba līguma izbeigšanas pamati paši par sevi nevarot

nodrošināt to, ka akadēmiskos amatus ieņem izcilākie savas jomas

speciālisti un zinātnieki. Labums, ko no periodiska atklāta

konkursa uz akadēmiskajiem amatiem iegūst sabiedrība, esot

lielāks nekā atsevišķai personai nodarītais kaitējums.

Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa un 30. panta

ceturtā daļa neesot pretrunā ar Eiropas Savienības Padomes

1999. gada 28. jūnija direktīvu 1999/70/EK par UNICE,

CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku.

Darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku likumdevējs esot

paredzējis arī citām personām, kuras ieņem sabiedriski nozīmīgus

amatus, piemēram, publisko iestāžu vadītājiem, tiesībaizsardzības

un ārstniecības iestāžu vadītājiem. Tāpat esot profesijas, kurās

paredzēta periodiska personas kvalifikācijas pārvērtēšana jeb

sertifikācija. Turklāt arī citās Eiropas Savienības valstīs darba

līgumi par akadēmisko amatu pildīšanu tiekot slēgti uz noteiktu

laiku. Darba līgumi uz nenoteiktu laiku parasti tiekot slēgti

vēlākā akadēmiskās karjeras posmā. Tomēr, salīdzinot dažādu

valstu praksi, esot jāņem vērā arī augstākās izglītības iestāžu

finansēšanas avoti, to stabilitāte, akadēmiskā personāla statuss

un demogrāfiskā struktūra, studējošo skaits, kā arī citi

nodarbinātības regulējuma aspekti. Augstskolu likuma

27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas

atcelšana varētu radīt dažādus riskus, kas apdraudētu

pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanu.