23. pantsun 32. panta 1. punkts ir jāinterpretē

un 32. panta 1. punkts ir jāinterpretē

1šādi: no šīm tiesību normām neizriet, ka dalībvalstīm būtu

2pienākums pieņemt tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram,

3pirmkārt, ikviens tiešais lietotājs var izvēlēties tikt pieslēgts

4vai nu dabasgāzes pārvades sistēmai, vai arī sadales sistēmai un,

5otrkārt, attiecīgajam sistēmas operatoram ir pienākums atļaut tam

6pieslēgties minētajai sistēmai. Uz otro un trešo jautājumu

7Eiropas Savienības Tiesa ir atbildējusi, ka

8Direktīvas 2009/73/EK 23. pants ir jāinterpretē

9tādējādi, ka dalībvalstīm ar to nav noteikts pienākums pieņemt

10tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram dabasgāzes pārvades

11sistēmai drīkstētu pieslēgties tikai rūpnieciskais lietotājs.

12Savukārt uz ceturto jautājumu Eiropas Savienības Tiesa ir

13atbildējusi, ka Direktīvas 2009/73/EK 2. panta

143. punkts un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar

15tiem tiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums,

16atbilstoši kuram dabasgāzes pārvade ietver dabasgāzes

17transportēšanu tieši uz tiešā lietotāja dabasgāzes apgādes

18sistēmu.

19Satversmes tiesa

20secināja:

2117. Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās

22sūdzības.

23Pieteikuma iesniedzēja ir vienīgā akciju sabiedrības

24"Gaso" akcionāre. Saskaņā ar izsniegto licenci minētā

25sabiedrība esot Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas

26operators, kas nodrošinot dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas

27līdz lietotājiem. Dabasgāzes sadales segments esot viens no

28būtiskākajiem Pieteikuma iesniedzējas koncerna uzņēmējdarbības

29segmentiem. Apstrīdētie noteikumi pieļaujot to, ka jebkurš

30dabasgāzes lietotājs var pieslēgties dabasgāzes pārvades sistēmai

31bez sadales sistēmas operatora starpniecības. Tādējādi esot

32ierobežotas Pieteikuma iesniedzējas koncernā ietilpstošās akciju

33sabiedrības "Gaso" uz licences pamata iegūtās tiesības

34veikt komercdarbību dabasgāzes sadales jomā. Tā rezultātā esot

35samazināta akciju sabiedrības "Gaso" akciju vērtība un

36attiecīgi ietekmēta Pieteikuma iesniedzējas koncerna vērtība.

37Proti, Pieteikuma iesniedzēja savu tiesību uz īpašumu aizskārumu

38saista ar apstrīdēto normu iespējamo ietekmi uz tai piederošās

39akciju sabiedrības darbību.

4017.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

4119.2 panta pirmo daļu un sestās daļas

421. punktu konstitucionālās sūdzības gadījumā ir svarīgi

43noskaidrot, vai tiešām ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam

44Satversmē ietvertās pamattiesības (sk., piemēram,

45Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā

46Nr. 2008-36-01 9. punktu). Atbilstoši Satversmes

47tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību aizskārums ir

48konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas

49konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar

50personai Satversmē ietvertās pamattiesības. Pieteikuma

51iesniedzējas pamattiesību aizskārumu un tā rašanās brīdi jau ir

52vērtējusi kolēģija, lemjot par lietas ierosināšanu, tomēr šajā

53vērtējumā kolēģija ir ierobežota tās rīcībā esošo materiālu ziņā.

54Satversmes tiesa, izskatot lietu, atkārtoti vērtē personas

55tiesību aizskārumu un tā rašanās brīdi, ņemot vērā lietas

56sagatavošanas stadijā savāktos materiālus

57(sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada

5823. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

59Nr. 2016-02-01 5. un 8. punktu).

60Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

61daļas 6. punktam tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes

62tiesas lēmumu citos, šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā

63neminētos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana nav iespējama.

64Ar jēdzienu "citi gadījumi" saprotami arī tādi

65gadījumi, kad Satversmes tiesa lietā, kas ierosināta pēc personas

66konstitucionālās sūdzības, ieguvusi un izvērtējusi tādus

67materiālus, kuri attiecas uz pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

68aizskārumu, taču nav bijuši kolēģijas rīcībā.

6917.2. Pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums

70balstīts uz to, ka apstrīdētie noteikumi, pēc Pieteikuma

71iesniedzējas ieskata, tai aizskar Satversmes 105. pantā

72ietvertās tiesības uz īpašumu. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas

73apsvērumi par labas pārvaldības, labas likumdošanas, tiesiskās

74paļāvības un tiesiskās drošības principu pārkāpumu ir saistīti ar

75sniegtajiem argumentiem par tiesību uz īpašumu ierobežojumu

76kopsakarā ar to, ka, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, esot

77pārkāpta Satversmes 64. pantā noteiktā tiesību normu

78pieņemšanas kārtība. Pieteikuma iesniedzējas argumenti par

79apstrīdētās likuma normas neatbilstību Satversmes 64. pantam

80arī ir saistīti ar apstrīdēto noteikumu pieņemšanas kārtību.

81Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, vai konkrētajā

82gadījumā ir aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības, kas

83ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā.

8418. Pieteikuma iesniedzēja savu tiesību uz īpašumu

85aizskārumu saista ar apstrīdēto normu iespējamo ietekmi uz tai

86piederošās akciju sabiedrības iespējām īstenot no tai piešķirtās

87licences izrietošās tiesības.

88Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

89rakstura tiesību garantiju. Īpašuma garantijas uzdevums ir

90nodrošināt pamattiesību subjektam brīvību īpašuma tiesību jomā un

91tādējādi ļaut viņam patstāvīgi organizēt savu dzīvi. Ar

92"tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska

93rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu

94sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas

95(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

96sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu un

972012. gada 7. jūnija sprieduma lietā

98Nr. 2011-19-01 9.1. punktu). Tās sevī ietver

99īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu

100pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk. Satversmes

101tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

102Nr. 2006-38-03 11. punktu un 2008. gada

10312. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03

1047. punktu).

10518.1. Konkretizējot Satversmē ietverto

106pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās

107saistības cilvēktiesību jomā, kā tas izriet no Satversmes

10889. panta, kura mērķis ir panākt Satversmē ietverto

109cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām.

110Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Satversmes

111105. panta saturs ir noskaidrojams kopsakarā ar Eiropas

112Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas Pirmā protokola

1131. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru tā

114piemērošanā (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

11523. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01

11625.1. punktu).

117Šajā ziņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi:

118kapitālsabiedrības daļu ar ekonomisku vērtību kopā ar dažādām ar

119to saistītām tiesībām, kas ļauj dalībniekam ietekmēt

120kapitālsabiedrību, vispārīgā gadījumā var uzskatīt par personas

121īpašumu (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1222002. gada 25. jūlija sprieduma lietā

123"Sovtransavto Holding v. Ukraine", pieteikums

124Nr. 48553/99, 91. punktu). Tas ietver arī netiešas

125prasības uz kapitālsabiedrības aktīviem, tostarp tiesības uz daļu

126šajos aktīvos tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas atbilstošas

127tiesības, jo īpaši balsstiesības un tiesības tādējādi ietekmēt

128kapitālsabiedrības rīcību un politiku (sk. Eiropas

129Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 7. novembra lēmuma par

130pieteikuma pieņemamību lietā "Olczak v. Poland",

131pieteikums Nr. 30417/96, 60. punktu un 2007. gada

13218. decembra sprieduma lietā "Marini v. Albania",

133pieteikums Nr. 3783/02, 165. punktu). Proti,

134kapitālsabiedrības daļas ir tiesību uz īpašumu tvērumā tiktāl,

135ciktāl tās ir vērtējamas pašas par sevi kā lieta, no vienas

136puses, un ciktāl no tām izriet konkrētas dalībnieku tiesības uz

137līdzdalību kapitālsabiedrības darbā, tostarp finansiālas prasības

138likumā un statūtos noteiktajās robežās, no otras puses.

139Tomēr no šīm tiesībām neizriet īpašuma tiesības uz pašas

140kapitālsabiedrības tiesībām.

141Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst, piemēram, personas

142tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk.,

143piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa

144lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03

1458.2. punktu un 2014. gada 12. decembra sprieduma

146lietā Nr. 2013-21-03 10.1. punktu). Tomēr vispārīgā

147gadījumā tas nenozīmē, ka šīs tiesības vienlaikus ar attiecīgo

148komersantu varētu īstenot arī citas personas. Proti, no licences

149izrietošās tiesības vai jebkuras citas kapitālsabiedrībai

150piederošās tiesības ir pašai personai, kurai konkrētā licence vai

151tiesības piešķirtas, bet ne šīs kapitālsabiedrības dalībniekiem

152pašiem par sevi. Pretējā gadījumā rastos tiesību uz īpašumu

153dublēšanās - proti, divas vai pat vairākas personas jeb gan pati

154kapitālsabiedrība, gan tās dalībnieki varētu norādīt, ka to

155tiesības aizskar viena un tā pati tiesību norma vienā un tajā

156pašā faktiskajā situācijā. Dalībnieku tiesības pamatā aptver

157tikai viņu vispārīgās iespējas ietekmēt kapitālsabiedrības darbu

158un gūt ienākumus no kapitālsabiedrības.

159Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka

160vispārīgā gadījumā darbības, kas ir vērstas pret

161kapitālsabiedrību, taču nav saistāmas ar konkrētām dalībnieku

162tiesībām, nerada dalībnieku pamattiesību aizskārumu. No minētā

163principa ir iespējami izņēmumi, tā, piemēram, kapitālsabiedrības

164vienīgā dalībnieka pamattiesības var tikt uzskatītas par

165aizskartām, ja apstrīdētais tiesiskais regulējums ir vērsts pret

166attiecīgo kapitālsabiedrību. Šāda pieeja pamatota ar pieņēmumu,

167ka viena vienīgā dalībnieka gadījumā dalībnieku viedokļi vai arī

168dalībnieka un valdes viedokļi par pamattiesību aizskāruma esību

169vai piemērotāko rīcību to aizstāvībai nevar būt atšķirīgi

170(sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1712018. gada 10. aprīļa sprieduma lietā "Vladimirova

172v. Russia", pieteikums Nr. 21863/05,

17340. punktu). Citiem vārdiem sakot, šādā situācijā divu

174pamattiesību subjektu nošķiršana būtu pārlieku formāla. Šīs

175atziņas jāņem vērā arī Satversmes tiesai, konkretizējot

176Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu, jo arī

177Pieteikuma iesniedzēja tās pamattiesību aizskārumu saista ar

178apstrīdēto noteikumu negatīvo ietekmi uz tai pilnībā piederošās

179akciju sabiedrības "Gaso" tiesībām veikt komercdarbību

180uz iegūtās licences pamata.

181Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārliecinās par to, vai

182Pieteikuma iesniedzējas un akciju sabiedrības "Gaso"

183vadības viedokļi par pamattiesību aizskāruma esību vai

184piemērotāko rīcību to aizstāvībai ir vai nav atšķirīgi.

18518.2. No lietas materiāliem izriet, ka gan

186Pieteikuma iesniedzēja, gan akciju sabiedrība "Gaso" ir

187ieinteresēta pēc iespējas lielākā akciju sabiedrības

188"Gaso" peļņā, kas attiecīgi var ietekmēt arī Pieteikuma

189iesniedzējas peļņu. Tomēr šāda vienota interese raksturo arī

190tādas kapitālsabiedrības, kurās ir vairāki dalībnieki, un

191tādējādi pati par sevi vēl nenozīmē, ka Pieteikuma iesniedzējas

192un akciju sabiedrības "Gaso" viedokļi par akciju

193sabiedrības "Gaso" pamattiesību aizskārumu un

194piemērotāko rīcību to aizstāvībai sakristu.

19518.2.1. Satversmes tiesa ņem vērā arī situāciju

196Latvijas dabasgāzes tirgū pēc tā atvēršanas. Proti, Latvijas

197dabasgāzes tirgū šobrīd darbojas vienotais dabasgāzes pārvades un

198uzglabāšanas sistēmas operators - akciju sabiedrība "Conexus

199Baltic Grid", vertikāli integrēta energoapgādes komersanta

200sastāvā ietilpstošs dabasgāzes sadales sistēmas operators -

201akciju sabiedrība "Gaso" - un vairāki dabasgāzes

202tirgotāji, tai skaitā Pieteikuma iesniedzēja, kurā akciju

203sabiedrība "Gaso" ir vertikāli integrēta.

204Akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid" licenci

205dabasgāzes pārvadei saņēmusi 2017. gada 5. janvārī, bet

206akciju sabiedrība "Gaso" licenci dabasgāzes sadalei -

2072017. gada 7. decembrī. Tajā laikā Enerģētikas likuma

2081. panta 13. punktā noteiktā enerģijas pārvades

209definīcija pieļāva, ka enerģijas pārvade kā energoapgādes veids

210ietver enerģijas transportēšanu pa augsta spiediena cauruļvadiem,

211lai piegādātu to citstarp tieši lietotājiem. Turklāt arī

212apstrīdētajā likuma normā bija noteikts, ka dabasgāzes pārvades

213sistēmas pieslēguma noteikumi attiecināmi arī uz dabasgāzes

214lietotāju pieslēgšanu tieši dabasgāzes pārvades sistēmai. Lai gan

215attiecīgie pieslēguma noteikumi tajā laikā vēl nebija pieņemti,

216akciju sabiedrībai "Gaso" bija zināms, ka dabasgāzes

217lietotāju tieša pieslēgšanās dabasgāzes apgādes sistēmai

218iespējama arī dabasgāzes pārvades sistēmas ietvaros.

219Ja akciju sabiedrība "Gaso" šādos apstākļos

220uzskatītu, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses ar akciju

221sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" izsniegto licenci

222dabasgāzes pārvadei un sadales sistēmas operatoru licenču

223darbības zonu iespējamo pārklāšanos tiek aizskartas, tā varētu

224akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" izsniegto

225licenci apstrīdēt Administratīvā procesa likuma 76. panta

226pirmajā daļā un 79. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

227Proti, akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid"

228izsniegtā licence ir administratīvais akts, kura izdošanas

229procesā akciju sabiedrība "Gaso" nebija pieaicināta kā

230trešā persona. Akciju sabiedrība "Gaso", saņemot

231licenci dabasgāzes sadalei un tobrīd saskatot iespējamu sadales

232sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanos akciju

233sabiedrībai "Conexus Baltic Grid" izsniegtās licences

234dēļ un tādējādi arī savu interešu aizskārumu, varēja to

235apstrīdēt. Ne no lietas materiāliem, ne Tiesu informatīvajā

236sistēmā pieejamās informācijas neizriet, ka akciju sabiedrība

237"Gaso" būtu to darījusi. Turklāt akciju sabiedrības

238"Gaso" pamattiesību aizskāruma gadījumā tā, ievērojot

239Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības, varētu pati iesniegt

240pieteikumu Satversmes tiesā.

241Veids, kādā akciju sabiedrība "Gaso" izmanto savu

242licenci un no tās izrietošās tiesības, ir tās komercdarbības

243brīvība. Pamattiesības citstarp ir balstītas personas autonomijā,

244un, ja persona nevēlas aizstāvēt savas tiesības, tad citas

245personas nevar tās aizstāvēt pašas skartās personas vietā vai

246uzspiest tai šādu aizstāvību. Ar konstitucionālās sūdzības

247subsidiaritātes principu pretrunā būtu tāda situācija, ka

248kapitālsabiedrība var savas aizskartās pamattiesības aizsargāt ar

249vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, taču vēl nav to

250darījusi un paralēli tam Satversmes tiesā var vērsties šīs

251kapitālsabiedrības dalībnieki, kuru viedoklis par attiecīgās

252kapitālsabiedrības pamattiesību aizskārumu un piemērotāko rīcību

253to aizsardzībai varētu atšķirties no kapitālsabiedrības vadības

254viedokļa.

25518.2.2. Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā

256Enerģētikas likuma 45. panta otrajā daļā noteikto: ja

257dabasgāzes sadales sistēmas operators ir vertikāli integrēta

258energoapgādes komersanta sastāvā, šis operators ir atsevišķa

259kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un

260nošķirts no dabasgāzes ražošanas, pārvades, uzglabāšanas,

261sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības

262darbībām, un tas saziņā un sava zīmola veidošanā nodrošina, ka tā

263identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes

264komersanta tirdzniecības struktūras identitātes. Ievērojot

265Enerģētikas likuma 45. panta trešajā un piektajā daļā

266noteikto, dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarība tiek

267īstenota, paredzot darbības ierobežojumus sadales sistēmas

268operatora vadībai un veicot atbilstošus pasākumus šīs vadības

269neatkarības nodrošināšanai. Šo prasību izpilde apliecināma,

270iesniedzot Regulatora noteiktos dokumentus un informāciju.

271Konkrētāk - atbilstoši Regulatora padomes 2017. gada

27226. janvāra lēmuma Nr. 1/3 (prot. Nr. 4,

2733. p.) "Noteikumi par prasībām dabasgāzes sadales

274sistēmas operatora neatkarībai" 4. punktam sadales

275sistēmas operatoram ir pienākums iesniegt Regulatoram ziņojumu

276par sistēmas operatora atbilstību neatkarības prasībām. Savukārt

277atbilstoši minēto noteikumu 7. punktam Regulators

278Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā

279izvērtē sistēmas operatora iesniegto ziņojumu un sniedz atzinumu

280par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību.

281Minētās prasības attiecas arī uz akciju sabiedrību

282"Gaso", kura ir vertikāli integrēta Pieteikuma

283iesniedzējā. Akciju sabiedrība "Gaso" šajos neatkarības

284ziņojumos laika posmā no 2018. gada līdz 2021. gadam ir

285apliecinājusi, ka tā ievēro Enerģētikas likuma 45. panta

286trešajā daļā paredzētās neatkarības prasības

287(sk. 2022. gada 31. marta, 2021. gada

28825. marta, 2020. gada 26. marta un 2019. gada

28927. marta ziņojumus par AS "Gaso" atbilstību

290neatkarības prasībām. Pieejami: gaso.lv). Izvērtējot šos

291ziņojumus, Regulators ir atzinis, ka akciju sabiedrības

292"Gaso" veiktie pasākumi vismaz tās valdes un padomes

293neatkarības nodrošināšanai ir pietiekami, lai akciju sabiedrības

294"Gaso" valde un padome varētu rīkoties neatkarīgi

295(sk. Regulatora 2022. gada 29. aprīļa

296paziņojumu "SPRK: AS "Gaso" ir veikusi pietiekamus

297pasākumus sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai",

2982021. gada 29. aprīļa lēmumu Nr. 25 (prot.

299Nr. 16, 2. p.), 2020. gada 16. jūlija lēmumu

300Nr. 93 (prot. Nr. 30, 1. p.), 2019. gada

30125. aprīļa lēmumu Nr. 83 (prot. Nr. 19,

3023. p.) un 2018. gada 19. aprīļa lēmumu Nr. 43

303(prot. Nr. 15, 2. p.). Pieejami: sprk.gov.lv).

304Šajā ziņā Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar likumu noteiktā

305tās un akciju sabiedrības "Gaso" neatkarība nemaina to,

306ka Pieteikuma iesniedzējas kā mātesuzņēmuma vispārējā korporatīvā

307kontrole pilnībā saglabājas. Šī kontrole esot pieļauta arī

308Enerģētikas likuma 45. panta trešās daļas 3. punktā,

309kur noteikts, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatora tiesības

310pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes

311komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi dabasgāzes

312sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai, neliedz

313vertikāli integrētajam komersantam rīkoties, lai nodrošinātu

314valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz

315atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi. Šajā normā esot

316pārņemtas Direktīvas 2009/73/EK 26. panta

3172. punkta "c" apakšpunktā noteiktās prasības

318(sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj.

31911. lp.).

320Tomēr Direktīvas 2009/73/EK 26. panta 2. punkta

321"c" apakšpunktā ir paskaidrots, ka minētais

322noteikums jo īpaši ļauj mātesuzņēmumam apstiprināt sadales

323sistēmas operatora gada finanšu plānus vai līdzvērtīgu

324instrumentu un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz

325meitasuzņēmuma parādsaistībām, taču neļauj mātesuzņēmumam dot

326norādes par ikdienas darbību. Apzinoties minēto, Satversmes tiesa

327ņem vērā arī to, ka apstrīdēto noteikumu izstrādes procesā pret

328to projektu iebildumus patstāvīgi izteica gan Pieteikuma

329iesniedzēja, gan akciju sabiedrība "Gaso". Lai arī abas

330sabiedrības vērsa uzmanību uz iespējamu sadales pakalpojuma

331tarifa pieaugumu apstrīdēto noteikumu projekta pieņemšanas

332rezultātā, kopumā to iebildumi nebija identiski. Proti,

333Pieteikuma iesniedzēja norādīja arī uz apstrīdēto noteikumu

334projekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tās koncerna vērtību un

335konkurenci Latvijas elektroenerģijas tirgū - šādi noteikumi, pēc

336tās ieskata, varot nozīmēt slēptu valsts atbalstu valstij

337piederošajai akciju sabiedrībai "Latvenergo", kā arī

338izteica šaubas par Regulatora neatkarību no tirgus interesēm.

339Savukārt akciju sabiedrība "Gaso" pauda viedokli, ka

340apstrīdēto noteikumu projekta pieņemšana varētu apgrūtināt tās

341licences noteikumu izpildi, ka apstrīdēto noteikumu projektā nav

342skaidrota starp lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un

343dabasgāzes pārvades sistēmu izbūvētā gāzesvada piederība un

344nodrošinātas tā apkalpošanas un drošas ekspluatācijas prasības.

345Turklāt akciju sabiedrība "Gaso" vērsa uzmanību uz to,

346ka citviet Eiropā neesot tā, ka lietotāji varētu pieslēgties

347dabasgāzes pārvades sistēmai bez ierobežojumiem

348(sk. akciju sabiedrības "Gaso" 2019. gada

34918. janvāra, 2019. gada 8. februāra,

3502019. gada 4. marta, 2019. gada 9. aprīļa un

3512019. gada 10. aprīļa vēstules, kā arī Pieteikuma

352iesniedzējas 2019. gada 18. janvāra, 2019. gada

3538. aprīļa un 2019. gada 10. aprīļa vēstules lietas

354materiālu 2. sēj. 143.-150. lp., 3. sēj. 1.-4.,

35516.-19., 42.-43. un 86.-98. lp.). Tādējādi jau

356apstrīdēto noteikumu izstrādes procesā Pieteikuma iesniedzējas un

357akciju sabiedrības "Gaso" paustie viedokļi bija

358atšķirīgi.

359Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Satversmes tiesa

360nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Pieteikuma iesniedzējas un

361akciju sabiedrības "Gaso" vadības viedokļi par

362pamattiesību aizskāruma esību vai piemērotāko rīcību tā

363novēršanai sakristu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja un akciju

364sabiedrība "Gaso" ir nošķirami pamattiesību

365subjekti.

36618.3. Pieteikuma iesniedzēja arī norādījusi, ka

367apstrīdēto normu ietekmes rezultātā samazinājusies tās koncerna

368vērtība. Tomēr Satversmes tiesa jau ir atzinusi: lai kādas

369ekonomiskās intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību objektu

370Satversmes 105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību

371sistēmā noteiktajiem kritērijiem. Proti, par īpašumu var tikt

372uzskatīti tādi prasījumi, kuru izpildi varētu pieprasīt, ja

373pastāvētu skaidrs tiesisks pamats (sk. Satversmes tiesas

3742010. gada 27. oktobra sprieduma lietā

375Nr. 2010-12-03 7. punktu un 2011. gada

3763. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01

37715.2. punktu).

378Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības, proti,

379tiesības uz īpašumu, negarantē tiesības būt pasargātam no biznesa

380riska (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

38119. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01

38223.6. punktu). Tas attiecas arī uz koncerna vērtību.

383Izskatāmās lietas apstākļos, kad apstrīdētie noteikumi, pēc

384Pieteikuma iesniedzējas ieskata, skar tieši akciju sabiedrībai

385"Gaso" ar licenci piešķirtās tiesības, Pieteikuma

386iesniedzējai, ņemot vērā komercdarbības risku, nav aizsargājamu

387tiesību uz koncerna vērtības saglabāšanu. Tiesību uz īpašumu

388garantija aizsargā konkrētas pastāvošās vērtības pret nepamatotu

389valsts varas iejaukšanos. Tomēr vispārīgā gadījumā koncerna

390vērtība pati par sevi nav uzskatāma par stabilu un nemainīgu

391stāvokli, jo to ietekmē dažādi apstākļi. Saimnieciskā darbība ir

392saistīta ar iniciatīvu un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un

393ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, proti, ir saistīta ar

394daudzām grūtībām un neparedzētām situācijām, kuras var rasties

395gan paša komersanta pieņemto lēmumu rezultātā, gan no komersanta

396neatkarīgu apstākļu dēļ (sk. Satversmes tiesas

3972011. gada 20. maija sprieduma lietā

398Nr. 2010-70-01 17. punktu). Arī vairākas

399pieaicinātās personas norādījušas: fakts, ka šobrīd licence

400sadales sistēmas operatora pakalpojumu sniegšanai Latvijas

401Republikas teritorijā ir izsniegta tikai akciju sabiedrībai

402"Gaso", nenozīmē, ka Latvijas Republikas teritorijā

403pastāvētu ierobežojums, kas liegtu darboties vairākiem sadales

404sistēmas operatoriem ar noteikumu, ka to licenču darbības zonas

405nepārklājas. Proti, Regulators saskaņā ar likuma "Par

406sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 18. panta otro

407daļu var grozīt izsniegtās licences noteikumus. Tātad arī

408Pieteikuma iesniedzējas koncerna vērtība var mainīties dažādu

409citu iemeslu dēļ.

410Tādējādi konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzējai nav

411Satversmes 105. panta tvērumā esošu tiesību attiecībā uz tai

412piederošās nodalītās akciju sabiedrības "Gaso" licenci

413un tās izmantošanas iespējām, kā arī tās koncerna vērtības

414nemainīgumu.

415Tātad ar apstrīdētajiem noteikumiem Pieteikuma

416iesniedzējai nav aizskartas Satversmes 105. panta pirmajā

417teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu. Līdz ar to tiesvedības

418turpināšana daļā par apstrīdēto noteikumu atbilstību Satversmes

419105. panta pirmajam teikumam nav iespējama.

42019. Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdēto noteikumu

421atbilstību arī Satversmes 1. pantā ietvertajiem labas

422pārvaldības, labas likumdošanas, tiesiskās paļāvības un tiesiskās

423drošības principiem, Satversmes 64. un 89. pantam,

424Enerģētikas likuma 45. panta septītajai daļai un

425apstrīdētajai likuma normai, kā arī apstrīdētās likuma normas

426atbilstību Satversmes 64. pantam.

427Satversmes tiesa jau norādījusi, ka Pieteikuma iesniedzējas

428apsvērumi par iespējamo labas pārvaldības, labas likumdošanas,

429tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu pārkāpumu ir

430saistīti ar tās sniegtajiem argumentiem par to, ka apstrīdētie

431noteikumi aizskar tās tiesības uz īpašumu un ir pieņemti

432neatbilstoši Satversmes 64. panta prasībām. Ja Satversmes

433tiesa, izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās

434sūdzības, konstatē, ka Satversmē ietverto pamattiesību aizskāruma

435nav, tā nevar vērtēt prasījumu arī tā pakārtotajā daļā par

436apstrīdētās normas atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam

437(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 8. novembra

438lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03

43918. punktu un 2015. gada 6. oktobra lēmuma

440par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03

44114. punktu). Savukārt, lūdzot izvērtēt apstrīdētās

442normas atbilstību Satversmes 89. pantam, pieteikumā ir

443jāpamato, kādas papildu tiesības vai saistības, kas neietilpst

444Satversmes pamattiesību normu saturā, attiecībā uz konkrēto

445situāciju izriet no šā panta, tomēr pieteikumā šāds pamatojums

446pēc būtības nav sniegts.

447Tādējādi pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedības

448turpināšana arī šajā daļā atbilstoši Satversmes 29. panta

449pirmās daļas 6. punktam nav iespējama.

450Tātad arī daļā par apstrīdēto

451noteikumu atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajiem labas

452pārvaldības, labas likumdošanas, tiesiskās paļāvības un tiesiskās

453drošības principiem, Satversmes 64. un 89. pantam,

454Enerģētikas likuma 45. panta septītajai daļai un

455apstrīdētajai likuma normai, kā arī apstrīdētās likuma normas

456atbilstību Satversmes 64. pantam tiesvedība ir

457izbeidzama.

458Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

45929. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

460nolēma:

461izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2019-28-0103 "Par

462Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

4632019. gada 18. aprīļa lēmuma Nr. 1/7

464"Dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumi biometāna

465ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un

466dabasgāzes lietotājiem" atbilstību Latvijas Republikas

467Satversmes 1., 64., 89. pantam un 105. panta pirmajam

468teikumam, kā arī Enerģētikas likuma 45. panta septītajai

469daļai un 84.1 panta pirmajai daļai un Enerģētikas

470likuma 84.1 panta pirmās daļas atbilstību

471Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam".

472Lēmums nav pārsūdzams.

473Tiesas sēdes priekšsēdētājs

474A. Laviņš