91. pantsnav piemērojams, bet pietiktu ar to, ka tiek izvērtēta

nav piemērojams, bet pietiktu ar to, ka tiek izvērtēta

1apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 109. pantam.

213. Pieaicinātā persona - Latvijas Zinātnes padomes

3eksperte Ph. D. Olga Rajevska - norāda, ka faktiski

4attiecībā uz pirktspēju kopš 2020. gada, kad minimālās

5invaliditātes pensijas apmērs tika palielināts, nav sasniegts pat

61996. gada līmenis.

7Starptautiskās Darba organizācijas Konvencija par minimālajiem

8sociālā nodrošinājuma standartiem paredzot, ka minimālajam

9invaliditātes nodrošinājuma apmēram jābūt tādam pašam kā

10minimālajam vecuma nodrošinājumam, proti, vismaz 40 procentu

11apmērā no vidējā darba ņēmēja algas. Pašreizējās minimālās

12invaliditātes pensijas pat I invaliditātes grupas gadījumā 2019.

13gadā esot segušas tikai 16 procentus no vidējās bruto algas

14valstī.

15Invaliditāte esot saistīta ar dubultu finansiālo nastu -

16ienākumu samazinājumu un izdevumu pieaugumu. Invaliditātes

17pensija esot galvenais līdzeklis, ar kuru persona ar invaliditāti

18var uzturēt savus ienākumus.

19Pēc Olgas Rajevskas ieskata, pat ierobežotus resursus ir

20iespējams un nepieciešams izmantot optimālā un taisnīgā

21veidā.

2214. Pieaicinātā persona - Dr. oec. Irina

23Možajeva - norāda, ka minimālais invaliditātes pensijas

24apmērs, kas ir noteikts no 2020. gada 1. janvāra, personai ar I

25grupas invaliditāti nenodrošina pat trešdaļu no ienākuma, kas

26uzskatāms par nabadzības riska slieksni. Savukārt personai ar III

27grupas invaliditāti šis apmērs esot četras reizes mazāks par

28nabadzības riska slieksni. Arī personām ar I grupas invaliditāti

29kopš bērnības minimālais invaliditātes pensijas apmērs sasniedzot

30tikai nepilnu pusi no iepriekš minētā līmeņa.

31Personām ar invaliditāti gan esot paredzēti dažādi

32atvieglojumi un pabalsti, taču šo personu izdevumi par veselības

33aprūpes pakalpojumiem un medikamentiem esot ļoti lieli un

34medikamentu iegādei atvieglojumi vai pabalsti neesot

35paredzēti.

3615. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību savienība

37- norāda, ka personām ar invaliditāti ir tiesības saņemt vairākus

38un dažādus sociālos pakalpojumus un pabalstus, tostarp arī tādus,

39kas attiecas uz šādu personu iekļaušanu darba tirgū. Par personu

40ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū rūpējoties ne tikai

41pašvaldības, bet arī valsts.

42Invaliditātes sekas varot mazināt arī ar brīvprātīgo

43iniciatīvu palīdzību. Proti, pašvaldības pašas varot radīt

44papildu instrumentus to uzņēmēju atbalstīšanai, kuri pieņem darbā

45personas ar invaliditāti, proti, pašvaldības varot subsidēt darba

46vietas, palīdzēt pielāgot telpas. Taču tāpat kā valsts, arī

47pašvaldību iespējas esot ierobežotas ar budžeta iespējām.

48Satversmes tiesa

49secināja:

5016. Tiesībsargs lūdzis vērtēt likuma "Par valsts

51pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas,

52kā arī Noteikumu Nr. 1605 2.2. un 2.3. apakšpunkta atbilstību

53Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un 109. pantam.

54Pieteikums iesniegts par normām, kas bija spēkā līdz 2020. gada

5531. decembrim. 2020. gada 24. novembrī likumdevējs pieņēma

56grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Tostarp tika

57grozīta likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmā un

58otrā daļa. Minētie grozījumi stājās spēkā 2021. gada 1.

59janvārī.

60Satversmes tiesas likuma 29. pants reglamentē tiesvedības

61izbeigšanu lietā. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 2. punktam

62tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar

63Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir

64zaudējusi spēku.

65Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

662. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai

67nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

68tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

69nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12.

70februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Izlemjot

71jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, izšķirošais apstāklis

72ir tas, vai apstrīdētā norma ir zaudējusi savu spēku (sk.,

73piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par

74tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 5. punktu). Tomēr

75Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais dod

76Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu

77to darīt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 12.

78februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-11-01

798.1. punktu).

80Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

81vai tai ir pamats izskatāmajā lietā izbeigt tiesvedību.

8217. Lai uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

83daļas 2. punkta pamata lemtu par tiesvedības izbeigšanu,

84Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai apstrīdētā norma ir

85zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību

86turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 3.

87aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.

88punktu).

8918. Lai secinātu, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi

90spēku, nepietiek ar konstatējumu, ka no regulējuma ir izslēgts

91apstrīdētās normas teksts. Satversmes tiesai ir jānoskaidro

92veikto grozījumu apjoms, lai secinātu, vai tiesību normas saturs

93ir mainījies pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas

942015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

952014-33-01 7. punktu un 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

962018-21-01 9. punktu).

9718.1. Kā norādīts šā lēmuma 16. punktā, grozījumi

98likumā "Par valsts pensijām" stājās spēkā 2021. gada 1.

99janvārī. Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu

10074. punkts noteic: "Par periodu no 2021. gada 1. janvāra

101līdz 2021. gada 30. aprīlim vecuma pensiju, invaliditātes pensiju

102un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas nosakāma minimālās pensijas

103apmērā, izmaksā minimālās pensijas apmērā, kāds bija noteikts

104atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un

105ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veic šo minimālo pensiju

106pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2021. gada maijā

107izmaksājamo pensiju."

108Tātad jaunais regulējums ir spēkā un, kaut arī Saeima

109noteikusi pārejas periodu, lai personas un valsts iestādes varētu

110tam sagatavoties un pielāgoties, jau šobrīd noteic minimālās

111invaliditātes pensijas aprēķinu.

11218.2. 2020. gada 24. novembrī likumdevējs pieņēma

113grozījumus ne tikai likumā "Par valsts pensijām", bet

114arī likumā "Par sociālo drošību". Likums "Par

115sociālo drošību" tika papildināts ar 2.2 pantu.

116Šā panta pirmā daļa noteic: "Minimālo ienākumu sliekšņi ir

117atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai

118personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā

119(noapaļots līdz veseliem euro). Minimālo ienākumu sliekšņu

120apmērus nosaka attiecīgos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos

121normatīvajos aktos, nosakot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus,

122pakalpojumu piešķiršanas un izmaksas kārtību."

123Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo

124drošību"" anotācijā un likumprojekta "Grozījumi

125likumā "Par valsts pensijām"" anotācijā norādīts,

126ka minimālais ienākumu slieksnis citstarp ir minimālā

127invaliditātes pensija (sk. likumprojekta

128"Grozījumi likumā "Par sociālo drošību""

129anotācijas I daļas 2. punktu un likumprojekta "Grozījumi

130likumā "Par valsts pensijām"" anotācijas I daļas

1312. punktu).

132Likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas

1332. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra)

134noteic, ka invaliditātes pensiju III grupas invaliditātes

135gadījumā piešķir invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī,

136kas ir 136 euro, bet personām ar invaliditāti kopš

137bērnības - 163 euro (turpmāk - invaliditātes pensijas

138aprēķina bāze). Saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām"

13916. panta otro daļu (redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 1.

140janvāra) I un II grupas invaliditātes gadījumos pensijas apmērs

141nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina

142bāzi, proti, 136 euro vai 163 euro, kurai piemērots

143šāds koeficients: I grupas invaliditātes gadījumā - 1,6; II

144grupas invaliditātes gadījumā - 1,4.

145Savukārt saskaņā ar apstrīdētajām normām līdz 2020. gada 31.

146decembrim minimālās invaliditātes pensijas apmērs bija noteikts

147valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī - 80 euro,

148bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 euro.

149Aprēķinot invaliditātes pensiju personai ar I vai II grupas

150invaliditāti, iepriekš minētajai summai, proti, 80 euro

151vai 122,69 euro, piemērojams koeficients 1,6 (I grupas

152invaliditātes gadījumā) vai 1,4 (II grupas invaliditātes

153gadījumā).

154Satversmes tiesa konstatē, ka minimālās invaliditātes pensijas

155apmērs, kas noteikts ar šobrīd spēkā esošajām tiesību normām,

156salīdzinājumā ar to apmēru, kāds bija noteikts ar apstrīdētajām

157normām, ir būtiski palielināts.

15818.3. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka

159likumdevējam ir pienākums sociālā nodrošinājuma minimuma apmēru

160noteikt ar tādu metodi, kas izriet no mērķa aizsargāt cilvēka

161cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts

162ilgtspējīgu attīstību (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1632020. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 19. punktu

164un 2020. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-07-03 22.

165punktu).

166No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts

167pensijām"" anotācijas izriet, ka metodoloģiskā pieeja

168minimālās invaliditātes pensijas apmēra aprēķināšanai un

169konkrētas summas noteikšanai ir balstīta uz relatīvo metodi.

170Savukārt relatīvā metode balstīta uz reālo sociālekonomisko

171situāciju valstī, ņemot vērā ienākumus dažādās sabiedrības grupās

172un tādējādi nosakot minimālo ienākumu sliekšņus sociālās

173aizsardzības jomā kā proporciju no ienākumu mediānas.

174Nacionālā ienākumu mediāna ir atskaites punkts sociālās

175aizsardzības jomu ietvaros noteikto atbalsta pasākumu

176nodrošināšanai. Minimālā invaliditātes pensija noteikta 25

177procentu apmērā no 2018. gada ienākumu mediānas, personām ar

178invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no šīs ienākumu

179mediānas (sk. likumprojekta "Grozījumi

180likumā "Par valsts pensijām"" anotācijas I daļas

1812. punktu).

182Ar minētajiem grozījumiem likumdevējs ir mainījis kārtību,

183kādā aprēķināma minimālā invaliditātes pensija. Proti, no 2021.

184gada 1. janvāra tās apmērs vairs netiek saistīts ar valsts

185sociālā nodrošinājuma pabalstu. Likumā expressis verbis

186noteikts minimālās invaliditātes pensijas bāzes līmenis kā

187konkrēta summa, kas aprēķināta, balstoties uz relatīvo

188metodi.

18918.4. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir

190pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra

191pietiekamību, lai garantētu, ka tas atbilst sociālajai realitātei

192un trūcīgām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība.

193Tātad valstij ir pienākums periodiski pārskatīt sociālās

194palīdzības apmēru (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 25. jūnija

195sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 19.2. punktu).

196Likuma "Par valsts pensijām" 16. pants no 2021. gada

1971. janvāra ir papildināts ar 2.1 daļu, kas noteic:

198"Invaliditātes pensijas apmēru, kāds atbilstoši

199invaliditātes grupai noteikts šā panta pirmās daļas 2. punktā un

200šā panta otrajā daļā, pārskata atbilstoši likumā "Par

201sociālo drošību" noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu

202pārskatīšanas kārtībai."

203Likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta

204trešā daļa no 2021. gada 1. janvāra noteic: "Minimālo

205ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos

206gados."

207Tātad no 2021. gada 1. janvāra ir noteikts, ka minimālās

208invaliditātes pensijas apmērs tiks periodiski pārskatīts.

209Ņemot vērā minēto, likuma "Par valsts pensijām" 16.

210panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa ir zaudējusi spēku. Šo

211normu saturs ir mainījies pēc būtības.

21218.5. Tiesībsargs ir lūdzis vērtēt minimālās

213invaliditātes pensijas apmēra satversmību. Minimālās

214invaliditātes pensijas apmēra noteikšanā līdz 2020. gada 31.

215decembrim bija piemērojamas vairākas tiesību normas, tostarp

216Noteikumu Nr. 1605 2.2. un 2.3. apakšpunkts, kas attiecas uz

217valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. No pieteikuma neizriet, ka

218tiesībsargs būtu lūdzis apstrīdētās noteikumu normas vērtēt

219atsevišķi, proti, vērtēt valsts sociālā nodrošinājuma

220pabalstu.

221Likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas

2222. punkts un otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada

22331. decembrim) noteica kārtību, kādā piešķirama invaliditātes

224pensija personai atkarībā no tai noteiktās invaliditātes grupas.

225Savukārt Noteikumu Nr. 1605 2.2. un 2.3. apakšpunkts (redakcijā,

226kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) noteica, kādā

227apmērā šī pensija piešķirama. Tātad minimālās invaliditātes

228pensijas apmērs bija nosakāms, kopsakarā piemērojot šīs normas,

229un tās veidoja vienotu tiesisko regulējumu.

230Kā norādīts šā lēmuma 18.3. punktā, no 2021. gada 1. janvāra

231minimālās invaliditātes pensijas apmērs vairs netiek saistīts ar

232valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Likuma "Par valsts

233pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā

234(redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra) ir noteikts

235šīs pensijas minimālais apmērs.

236Bez tam 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta

2372020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 788 "Noteikumi par

238valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta

239piešķiršanas un izmaksas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr.

240788) un līdz ar to spēku zaudēja Noteikumi Nr. 1605. Ar

241Noteikumiem Nr. 788 ir regulēti procesuāla rakstura jautājumi,

242proti, ir noteikta pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība.

243Tādējādi Noteikumu Nr. 1605 2.2. un 2.3. apakšpunkts ir

244zaudējis spēku. Šo normu saturs ir mainījies pēc būtības.

245Ņemot vērā minēto, no 2021. gada 1.

246janvāra spēku ir zaudējušas gan apstrīdētās likuma "Par

247valsts pensijām" normas, gan apstrīdētās Noteikumu Nr. 1605

248normas. Likumdevējs ir pēc būtības mainījis apstrīdēto normu

249saturu.

25019. Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

251tiesvedību turpināt, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas,

252ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats

253uzskatīt, ka ir novērstas visas negatīvās sekas, kuras personai

254radušās sakarā ar šo normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2552016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

256Nr. 2015-23-01 9. punktu). Satversmes tiesas spriedums var

257būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā iespējams novērst personas

258pamattiesību aizskārumu, īpaši gadījumos, kad lieta ierosināta

259pēc konstitucionālās sūdzības (sk., piemēram, Satversmes

260tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4.

261punktu).

262Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pēc

263šāda pieteikuma ir veicama normu abstraktā kontrole. Tas nozīmē,

264ka Satversmes tiesa izskatāmajā lietā varētu pārbaudīt apstrīdēto

265normu konstitucionalitāti, bet nevarētu vērtēt kādu konkrētu

266gadījumu un personas pamattiesību aizskārumu. Pieteikumā arī nav

267lūgts atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no kāda brīža

268pagātnē. Turklāt izskatāmajā lietā izteikti argumenti par

269regulējumu, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

270Satversmes tiesai nav zināmi lietas dalībnieku apsvērumi par tā

271regulējuma atbilstību Satversmei, kurš stājās spēkā 2021. gada 1.

272janvārī. Tādēļ lietā sniegtā juridiskā pamatojuma ietvaros nav

273iespējams izvērtēt šobrīd spēkā esošā likuma "Par valsts

274pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas

275atbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un

276109. pantam.

277Tādējādi lietā nav apstākļu, kas

278prasītu tiesvedību turpināt, un tiesvedība lietā ir

279izbeidzama.

280Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

28129. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa

282nolēma:

283izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-19-0103 "Par likuma

284"Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punkta

285un otrās daļas, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra

286noteikumu Nr. 1605 "Noteikumi par valsts sociālā

287nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā

288pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas

289kārtību" 2.2. un 2.3. apakšpunkta atbilstību Latvijas

290Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un

291109. pantam".

292Lēmums nav pārsūdzams.

293Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

294Osipova