5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam, taču atbilst Satversmes 105. panta pirmajam,

otrajam un trešajam teikumam.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, Pieteikumu iesniedzējām nav

pamata apstrīdēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta

pirmās daļas 2. punktu, kā to norāda Saeima, jo minētā norma

neregulējot tādas tiesiskās attiecības, kas radušās uz likuma

pamata, proti, neregulējot piespiedu nomas attiecības.

Vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodoties visi zemes

īpašnieki, uz kuru zemes atrodas citai personai piederoša

patstāvīga būve. Saskaņā ar tiesu praksi pievienotās vērtības

nodoklis piespiedu nomas gadījumā, kad zemes īpašnieks ir

privātpersona, tiekot ieturēts no nodokļa objekta, bet ar to

netiekot aplikts nodokļa objekts. Šāda prakse esot pretrunā ar

pievienotās vērtības nodokļa būtību, proti, ar to, ka minēto

nodokli maksā preces vai pakalpojuma saņēmējs. Norādot uz

nekonsekventu tiesisko regulējumu, Tieslietu ministrija vērš

uzmanību uz to, ka, piemēram, piespiedu nomas gadījumos, kad

zemes īpašnieks ir publiska persona, pievienotās vērtības

nodoklis ir maksājams papildus nomas maksai.

Apstrīdētā norma vai tās piemērošanas prakse paredzot

atšķirīgu attieksmi pret zemes īpašniekiem, kuri ir pievienotās

vērtības nodokļa maksātāji, un zemes īpašniekiem, kuri nav

pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Taču nomas maksa netiekot

noteikta atkarībā no tā, vai zemes īpašnieks ir vai nav

pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Tas nozīmējot, ka

salīdzināmo grupu ietvaros zemes īpašnieka ienākums no piespiedu

nomas atšķiras par pievienotās vērtības nodokļa apmēru. Šo

atšķirību pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā būtu iespējams

novērst, tikai paredzot, ka pievienotās vērtības nodoklis ir

piemērojams visiem dalītā īpašuma gadījumiem. Tomēr šāds

regulējums radītu atšķirīgu attieksmi pret vienotu un dalītu

nekustamo īpašumu īpašniekiem. Pievienotās vērtības nodokļa

piemērošana piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām neesot bijusi

apzināta izšķiršanās ar skaidru pamatu, bet gan izveidojusies

praksē. Neesot tādu iemeslu, kuru dēļ daļai zemes īpašnieku

piespiedu nomas gadījumā jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

Ņemot vērā minēto, vajagot atzīt, ka atšķirīgajai attieksmei,

kādu paredz apstrīdētā norma, nav objektīva un saprātīga

pamata.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo

nodokļu noteikšana pati par sevi neesot uzskatāma par

neattaisnojamu īpašuma tiesību ierobežojumu. Pievienotās vērtības

nodokļa piemērošana piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām pati

par sevi esot problemātiska nevis īpašuma tiesību aizsardzības

aspektā, bet gan tajā faktiskajā stāvoklī, kādu pašreizējā prakse

rada kontekstā ar citu tiesību aizsardzību.

Tieslietu ministrija nepiekrīt Saeimas argumentam, ka

pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas pienākums piespiedu nomas

attiecību ietvaros esot netipisks gadījums. No visām zemes

vienībām, kuras atrodas dalītā īpašumā, aptuveni puse piederot

publiskām personām. Gandrīz visos šajos gadījumos piespiedu nomas

tiesiskajām attiecībām tiekot piemērots pievienotās vērtības

nodoklis.