6. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

teikumam.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2.

punktā esot ietverti pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas

pamatprincipi, un šīs normas satversmības izvērtēšana būtu

pretrunā ar lietā izskatāmo jautājumu, vai piespiedu nomas

aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli atbilst Satversmei.

Tādējādi Pieteikumu iesniedzējām neesot vajadzējis apstrīdēt arī

šo normu.

Apstrīdētajā normā minētais jēdziens "lietu noma"

esot vērtējams plaši, un ar to esot jāsaprot arī piespiedu nomas

attiecības, turklāt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pantā

neesot citas norādes uz attiecīgo darījumu atbrīvošanu no

pievienotās vērtības nodokļa. Tādējādi Finanšu ministrija nevarot

piekrist Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka apstrīdētajā

normā ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums neesot noteikts

ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tiesību norma neesot

pietiekami skaidra.

Piespiedu nomas gadījumos pārsvarā esot tieši saskatāms tas,

ka nekustamais īpašums tiek izmantots sistemātisku ienākumu

gūšanai, jo īpaši gadījumos, kad zemesgabals ir nevis mantots,

bet gan iegādāts, kā tas esot arī Pieteikumu iesniedzēju

gadījumā. Turklāt saimnieciskās darbības pazīmes esot saskatāmas

arī tad, kad uz zemesgabalu ir atjaunotas īpašuma tiesības un

īpašums tiek izmantots, lai gūtu ienākumus, vēl jo vairāk tādēļ,

ka normatīvie akti paredzējuši zemesgabala īpašniekam iespēju

izvēlēties - atgūt īpašumā konkrēto zemesgabalu, uz kura ir ēkas

vai būves, kas pieder citam īpašniekam vai īpašniekiem, vai tomēr

pieprasīt līdzvērtīgu zemesgabalu citā vietā vai kompensāciju.

Izpratne par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu tādai

pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību kā lietu nomai kopš brīža,

kad Latvijā tika ieviests pievienotās vērtības nodoklis, neesot

mainījusies. Tādējādi zemes īpašniekam vajadzējis ņemt vērā

pievienotās vērtības nodokļa jomas regulējumā noteikto pienākumu

aprēķināt un maksāt šo nodokli.

No pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas aspekta nekustamā

īpašuma nomas darījumos neesot svarīgi tas, kāda bijusi darījuma

pušu griba - brīva izvēle vai savstarpējas vienošanās rezultātā

vai arī piespiedu kārtā (proti, uz likuma pamata vai ar tiesas

spriedumu) noslēgts darījums. Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa

likumā nav noteikti izņēmuma nosacījumi attiecībā uz nekustamā

īpašuma piespiedu nomas darījumiem, vēsturiski šāds darījums

ticis interpretēts, uzskatot, ka ir saskatāmas ar pievienotās

vērtības nodokli apliekama darījuma pazīmes. Interpretācija esot

balstīta uz to, ka likumdevējs kā dalītā īpašuma risinājumu

izvēlējies nomas institūtu. Arī piespiedu nomas gadījumā

pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā vispārējā kārtībā, proti,

piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās no zemes nomniekiem

iekasēto pievienotās vērtības nodokli, kas iekļauts nomas maksā,

valsts budžetā iemaksājot zemes iznomātājs.