8. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam, taču neatbilst 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

teikumam.

Lai arī Pieteikumu iesniedzēju apstrīdētā norma esot nepilnīga

tiesību norma, kas nedod tiesību subjektam tiešu pavēli vai

aizliegumu, tieši šī norma esot aizskārusi Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesības. Vajagot ņemt vērā, ka Pieteikumu iesniedzējas

apstrīd nevis to, ka par pakalpojumu sniegšanu ir maksājams

pievienotās vērtības nodoklis, bet vienīgi to, ka piespiedu noma

ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Pieteikumu iesniedzēju norādītās personu grupas neatrodoties

vienādos un salīdzināmos apstākļos. Lai arī abām personu grupām

piemītot vienojoša pazīme - zemes īpašnieka statuss piespiedu

zemes nomas attiecībās -, Pieteikumu iesniedzējas veicot

saimniecisko darbību un to sniegto pakalpojumu kopējā vērtība

iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegusi 40 000 euro.

Piespiedu zemes nomas darījumu vērtības slieksnis esot pazīme,

kura neļaujot Pieteikumu iesniedzēju norādītās grupas salīdzināt.

Tā kā apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret

atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes 91. pantā

ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips esot ievērots.

Apstrīdētā norma esot pieņemta un izsludināta pienācīgā

procesuālajā kārtībā, kā arī esot pietiekami skaidra. Tomēr

tiesībsargs norāda, ka, pēc viņa ieskata, pievienotās vērtības

nodokļa iekļaušanu piespiedu nomas maksas apmērā vajadzējis

noteikt kā izņēmumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības un demokrātiskas

valsts iekārtas aizsardzība, jo šī norma nodrošinot nodokļu

ieņēmumus valsts budžetā, kā arī pievienotās vērtības nodokļa

piemērošanas vienveidību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mērķis

- sabiedrības labklājības aizsardzība - ar minēto ierobežojumu

tiekot sasniegts, tomēr esot šaubas par to, vai ar apstrīdētajā

normā ietverto ierobežojumu tiek sasniegts leģitīmais mērķis -

demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tiesībsargs,

atsaucoties gan uz Augstākās tiesas, gan Eiropas Savienības

dalībvalstu tiesu praksi, norāda, ka Direktīvas 135. panta 2.

punkta otrais teikums būtu iztulkojams tādējādi, ka tas neļauj

dalībvalstij vispār neatbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa

maksāšanas pienākuma visu veidu nekustamā īpašuma iznomāšanu,

tostarp un jo īpaši tādu nomu kā zem daudzdzīvokļu mājām esošās

zemes piespiedu noma. Saudzējošāks līdzeklis apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai

būtu piespiedu zemes nomas attiecību gadījumos neparedzēt

pievienotās vērtības nodokli.