8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās

enerģijas federācija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums

neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam.

8.1. Atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros

sistēma un obligātā iepirkuma sistēma esot atšķirīgas un

savstarpēji nesalīdzināmas atbalsta sistēmas, tādēļ neesot

pamatoti atbalsta jēdzienā un pārkompensācijas aprēķinā iekļaut

to darbības atbalstu, kuru elektroenerģijas ražotāji saņēma pirms

tam, kad ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros.

Neesot saprotams, kā, ņemot vērā vienīgi kādā atbalsta sistēmā

pavadīto laiku, būtu iespējams objektīvi novērtēt kopumā saņemtā

atbalsta samērīgumu vai pārmērīgumu. Gan atbalsts "dubultā

tarifa" ietvaros, gan atbalsts obligātā iepirkuma sistēmas

ietvaros esot izmaksāts, balstoties uz hidroelektrostacijas

saražotās elektroenerģijas daudzumu. Atkarībā no ūdens pieteces

katrā konkrētajā gadā hidroelektrostacijā saražotās

elektroenerģijas daudzums varot atšķirties pat vairāk nekā divas

reizes. Turklāt atbalsts, kādu Pieteikumu iesniedzējas varēja

saņemt atbilstoši atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros

sistēmai, bijis ievērojami mazāks nekā atbalsts, kas saņemams

obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros. Pieņemot, ka tiek vērtēts

arī atbilstoši atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros

sistēmai faktiski saņemtā atbalsta apmērs, vajagot atzīt, ka

šobrīd šādu novērtējumu veikt nav iespējams, jo attiecīgā

informācija nav saglabājusies. Savukārt veikt teorētisku saņemtā

atbalsta apmēra matemātisku aprēķinu, tajā iekļaujot uz

līmeņatzīmēm balstītus pieņēmumus par staciju vēsturiski

saražotās elektroenerģijas daudzumu un citiem ieņēmumiem un

izdevumiem, esot nekorekti, jo tas liedzot noskaidrot patiesi

saņemtā atbalsta apmēru.

Ikvienam atjaunojamo energoresursu nozarē noteiktam atbalstam,

kura virsmērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu no

atjaunojamiem energoresursiem, katrā laika posmā bijis savs

specifiski tēmēts mērķis. Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu

hidroelektrostacijās atbalsta "dubultā tarifa" ietvaros

mērķis esot bijis veicināt hidroelektrostaciju izveidi,

atjaunojot padomju laikā pamestos seno ūdensdzirnavu hidromezglus

un būvējot jaunas stacijas. Savukārt obligātā iepirkuma sistēmas

mērķis, ņemot vērā to apstākli, ka kopš 2002. gada jaunu

hidroelektrostaciju būvniecība jaunās vietās ir aizliegta, esot

jau funkcionējošo staciju modernizācija, lai mazinātu to ietekmi

uz vidi un palielinātu uzstādīto jaudu.

Attiecībā uz vēsturiskā atbalsta iekļaušanu pārkompensācijas

aprēķinā vajagot ņemt vērā, ka pirms 2007. gada

1. jūlija, kad tika atvērts Latvijas elektroenerģijas

tirgus, valsts sniegtais atbalsts nebija atbilstošs

komercdarbības atbalsta pazīmēm un nevarēja tikt uzskatīts par

valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību

108. panta 3. punkta izpratnē. Tādējādi šāda atbalsta

iekļaušana pārkompensācijas aprēķinā esot pretrunā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 4. punktā

noteikto mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus. Arī Eiropas Komisija par saderīgu ar

Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atzinusi tādu

mehānismu atbalsta saņēmēju projektu pārkompensācijas

konstatēšanai, kurā ņemts vērā vienīgi atbalsts, kas sniegts

obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros.

8.2. Ieviešot obligātā iepirkuma sistēmu,

elektroenerģijas ražotājiem esot skaidri un nepārprotami

garantēts 20 gadu atbalsta periods, kas skaitāms tieši no

obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas brīža. Pieņemot apstrīdēto

regulējumu un tajā ar atpakaļvērstu spēku ieskaitot laika posmu,

ko elektrostacija pavadījusi kādas citas atbalsta sistēmas

ietvaros, esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Atjaunojamo energoresursu nozarē īstenojamie projekti vienmēr

esot ilgtermiņa un finansiāli ietilpīgi, kas prasot ļoti skaidru

nākotnes redzējumu attiecībā uz visu konkrētā projekta dzīves

ciklu, lai komersants, kas apsver savas iespējas uzsākt vai

turpināt darbību šajā nozarē, varētu pieņemt izsvērtu lēmumu

veikt vai neveikt attiecīgus ieguldījumus. Apstrīdētais

regulējums būtiski skarot tieši tos elektroenerģijas ražotājus,

kuri obligātā iepirkuma atbalsta periodā ir modernizējuši un

efektivizējuši savas jau funkcionējošās ražotnes, ieguldot tajās

ievērojamus līdzekļus.

8.3. Direktīva 2018/2001 pieļaujot zināmu valsts

rīcības brīvību attiecībā uz pastāvošo atbalsta mehānismu

nosacījumiem, taču atbilstoši tās 6. panta 1. punktam

Latvijai vajagot ievērot kritērijus, kas tās normatīvajos aktos

bija ietverti pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas. Ar

apstrīdēto regulējumu tiekot negatīvi ietekmētas Pieteikumu

iesniedzēju iegūtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto

projektu turpmākā ekonomiskā dzīvotspēja. Esot diezgan droši

prognozējams tas, ka apstrīdētā regulējuma dēļ obligātā iepirkuma

tiesības tiks izbeigtas ne mazāk kā 95 procentiem no visām

Latvijā strādājošajām mazajām hidroelektrostacijām, jo tās visas

savulaik saņēmušas atbalstu "dubultā tarifa"

ietvaros.

Ja elektrostacijas nesaņems valsts atbalstu, tās, ļoti

iespējams, savu darbību izbeigšot. Tas varot negatīvi ietekmēt no

atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas

īpatsvaru, liekot valstij vēl vairāk investēt jaunu atbalsta

shēmu izveidē. Ieguvumi, ko Latvijas valstij un tās ekonomikai

rada obligātā iepirkuma sistēma, un zaudējumi, ko var radīt šīs

sistēmas atcelšana, neesot vērtēti.