10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur. Oskars

Kulmanis - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Advokātu darbība esot nozīmīgs Satversmes 92. pantā ietverto

tiesību uz taisnīgu tiesu garants. Tāpēc neesot pamata zvērinātu

advokātu pielīdzināt jebkurai citai personai ar jurista

kvalifikāciju. Par zvērinātu advokātu varot kļūt un būt ne tikai

tāda persona, kurai ir nepieciešamās spējas un jurista

kvalifikācija, kā arī nevainojama reputācija. Ja nebūtu

apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma, tad tiktu neatbilstoši

samazinātas konkrētajai profesijai izvirzītās prasības, kas

attiecas uz nevainojamu reputāciju. Tādējādi tiktu grauta pašas

advokātu saimes loma un nozīme, kā arī sabiedrības uzticēšanās

advokatūrai.

Personu nereabilitējošu apstākļu institūts norādot uz to, ka

persona ir atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā. Kriminālprocesa izbeigšana noilguma dēļ esot

iespējama vienīgi tad, ja lietā iegūti pierādījumi tam, ka

persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu. Lai gan šādā gadījumā personas piekrišana

kriminālprocesa izbeigšanai neesot nepieciešama, likumdevējs

nolūkā nodrošināt tiesības uz aizstāvību un nevainīguma

prezumpcijas ievērošanu šim kriminālprocesa izbeigšanas pamatam

esot paredzējis pārsūdzības iespējas.

Neesot citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, kā saglabāt prasību

pēc neainojamas reputācijas, kuras zaudēšana tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas gadījumā esot neizbēgamas sekas un

atbildība, kas personai šādā gadījumā ir jāuzņemas.

Personas briedums un personības pilnveide esot cilvēkam

piemītošas īpašības, tomēr tās neietekmējot advokāta amatam

izvirzīto prasību pēc nevainojamas reputācijas. Nevainojama

reputācija esot profesionālo un cilvēcisko, ētisko vērtību un

atbildības kopums, kas veidojot priekšstatu par advokātu kā

tiesību aizstāvi un garantējot to, ka advokāts spēj pilnīgi

nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu un sabiedrības

intereses kopumā. Šo prasību samazināšana izslēgtu iespēju

prezumēt advokāta sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti.

Satversmes tiesa

secināja: