9. pants

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Gunārs

Kūtris - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Likumdevējam, nosakot absolūtus aizliegumus, esot jāvērtē to

piemērošanas ilgums un vispārējas, automātiskas piemērošanas

pamatotība. Viens notikums cilvēka dzīvē nevarot atstāt uz visu

viņa mūžu tādu zīmogu, kuru nevarētu mainīt nekādi citi

notikumi.

Esot svarīgi tas, ka tīša noziedzīga nodarījuma izpratne

Krimināllikumā un krimināltiesību teorijā atšķiras no sadzīvē

pastāvošās izpratnes. Tā, piemēram, Krimināllikuma 260. pantā

paredzētais noziedzīgais nodarījums "Ceļu satiksmes

noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu

pārkāpšana" no krimināltiesību viedokļa esot tīšs noziedzīgs

nodarījums tad, ja, piemēram, ir radīti miesas bojājumi un

noteikumi ir pārkāpti tīši. Tomēr sabiedrība, ņemot vērā to, ka

personas attieksme pret sekām, piemēram, miesas bojājumiem,

izpaužas neuzmanības veidā, šādu noziedzīgu nodarījumu,

iespējams, neuzskatīšot par tīšu. Tādējādi ierobežojumi attiecībā

uz noteiktu nodarbošanos, ja tie saistīti ar tīšu noziedzīgu

nodarījumu, būtu vērtējami krietni detalizētāk (individualizēti),

nevis formāli.

Personas agrāk izdarītie pārkāpumi neietekmējot sabiedrības

uzticēšanos. Sabiedrība valsts orgānus vērtējot pēc to padarītā

darba un pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt zvērināts advokāts neesot

valsts amatpersona un nepieņemot personai saistošus lēmumus.

Zvērinātu advokātu iedzīvotāji vērtējot pēc sniegtās juridiskās

palīdzības kvalitātes. Lai izvērtētu personas atbilstību amatam,

pilnīgi pietiekot ar Advokatūras likumā ietverto prasību pēc

nevainojamas reputācijas.

Īpaši nesamērīgs apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums

esot gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums izdarīts senā pagātnē.

Neesot saprotams, kādā veidā sena, piemēram, jaunības kļūda bez

kāda papildu izvērtējuma var liecināt par konkrētās personas

sliktu reputāciju, neuzticamību vai tendenci apzināti pārkāpt

likumus. Tā kā gan sodāmības institūts, gan personas tiesību

ierobežošana esot saistīta ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

iespējams, tikai Krimināllikumā vajadzētu noteikt noziedzīgā

nodarījuma tiesiskās sekas un tām vajadzētu būt saprātīgi

terminētām.