Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2022-19-01

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja lūgusi atzīt apstrīdēto

normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

ietvertajām tiesībām brīvi izvēlēties savām spējām, prasmēm un

kvalifikācijai atbilstošu nodarbošanos, jo tā paredzot izslēgt

Pieteikuma iesniedzēju no zvērinātu advokātu skaita tādēļ, ka

kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

To, vai pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām,

visupirms vērtē Satversmes tiesas kolēģija, lemjot par lietas

ierosināšanu. Taču tas neizslēdz Satversmes tiesas pienākumu,

izskatot lietu pēc būtības, pašai pēc savas iniciatīvas

pārbaudīt, ņemot vērā lietā apkopotos materiālus un viedokļus,

vai pieteikums atbilst tā pieļaujamības prasībām (sal. sk.

Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.

2012‑16‑01 21.2. punktu). Minētais ir saistīts arī ar

Satversmes tiesas likuma 29. pantā ietvertajām Satversmes tiesas

tiesībām izbeigt tiesvedību lietā.

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības,

kurai jāatbilst gan vispārējām pieteikuma prasībām, kas iekļautas

Satversmes tiesas likuma 18. pantā, gan šā likuma 19.2

pantā noteiktajām prasībām. Konstitucionālās sūdzības neatņemama

sastāvdaļa ir pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums

(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-34-01 21. punktu).

Tādējādi arī izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir

jāpārbauda, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesības un - ja aizskar - kad aizskārums ir radies.