Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2022-19-01

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam

personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt,

personai Satversmē ir ietvertas konkrētas pamattiesības; otrkārt,

tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē ietvertās

pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija

sprieduma lietā Nr. 2021‑18‑01 23. punktu). Aizskārums

izpaužas kā tiesību normas tiešas vai ar piemērošanas aktu

radītas negatīvas tiesiskas sekas attiecībā uz personas

pamattiesībām.

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam

ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Satversmes tiesa

vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums

garantē tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta

sprieduma lietā Nr. 2020‑36‑01 12. punktu). Turklāt jēdziens

"nodarbošanās" aptver arī zvērināta advokāta darbību

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 4. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2001‑16‑01 2.1. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja ir zvērināta advokāte, pret kuru ticis

uzsākts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, bet ar Organizētās noziedzības un citu nozaru

specializētās prokuratūras prokurora [..]. gada [..] lēmumu

kriminālprocess daļā pret Pieteikuma iesniedzēju izbeigts,

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 3. punktu, jo

iestājies noilgums. Noilguma iestāšanās saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 380. pantu ir personu nereabilitējošs

apstāklis.

Apstrīdētā norma ir iekļauta Advokatūras likuma 16. pantā, kas

nosaka to, kādas personas izslēdzamas no zvērinātu advokātu

skaita. Atbilstoši apstrīdētajai normai persona, kas ir bijusi

zvērināts advokāts, par tādu vairs nevar būt un saglabāt šo

nodarbošanos tad, ja pret to kriminālprocess par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts, pamatojoties uz kādu no

Kriminālprocesa likuma 380. pantā norādītajiem personu

nereabilitējošiem apstākļiem.

Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās

pamattiesības.