6. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu padome

- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. panta

pirmajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzējai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 617.

pantu esot bijusi iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumu par

kriminālprocesa izbeigšanu, tādējādi arī aizsargājot savas

tiesības darboties advokatūrā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja

neesot izsmēlusi visus vispārējos tiesību aizsardzības

līdzekļus.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāds ierobežojums

esot vērsts uz to, lai sasniegtu vairākus leģitīmos mērķus,

proti, nodrošinātu citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzību. Zvērināti advokāti ar savu darbību kalpojot

personas un sabiedrības interesēm, un viņu uzvedībai arī vajagot

apliecināt pašu zvērinātu advokātu attieksmi pret valsts

noteiktajiem likumiem, vērtībām un tiesiskumu.

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi sasniedzot pamattiesību

ierobežojuma leģitīmos mērķus. Personas nereabilitēšana pēc

būtības nozīmējot tās atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā. Ar apstrīdēto normu tiekot panākts tas, ka zvērināta

advokāta amatu neieņem persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu

nodarījumu, pat ja kriminālprocess pret šo personu ir izbeigts uz

nereabilitējoša pamata. Tādējādi tiekot stiprināta gan

advokatūras, gan tiesu sistēmas autoritāte kopumā un sabiedrības

uzticēšanās valsts tiesu sistēmai.

Individuāls izvērtējums pieļautu arī atsevišķu tīšus

noziedzīgus nodarījumus izdarījušu personu turpmāku darbību

advokatūrā un tādējādi neļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma

leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē kā visu tīšus noziedzīgus

nodarījumus izdarījušu personu izslēgšana no advokatūras.

Vairāk nekā puse sabiedrības neuzticoties tiesām, un šādu

viedokli daļēji veidojot arī pašas tiesu sistēmai piederīgās

personas, tostarp advokāti. Apstrīdētajā normā ietvertais

aizliegums skarot tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

darbavietu, bet skarot tās visai šaurā aspektā. Līdz ar to

labums, ko no noteiktā ierobežojuma gūst sabiedrība, esot lielāks

par indivīdam nodarīto kaitējumu.

Papildus Tieslietu padome norāda, ka tad, ja sabiedrības

uzticēšanās tiesu varai kopumā sasniegtu visaugstāko līmeni, būtu

iespējams paredzēt individuālas izvērtēšanas mehānismu.