7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

padome - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot

leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzība.

Tomēr leģitīmie mērķi pilnībā netiekot sasniegti. Svarīgi esot

tas, ka zvērināts advokāts salīdzinājumā ar citām reglamentētajām

juridiskajām profesijām nav valsts amatpersona. Apstrīdētā norma

paredzot tādu ierobežojumu, kura rezultātā netiekot ņemtas vērā

advokāta profesionālās spējas un pieredze. Turklāt nebūtu

pamatoti uzskatīt, ka persona laika gaitā nevar mainīt savus

uzskatus un vērtības.

Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums esot absolūts, bet

neesot rodams likumdevēja pamatojums šāda aizlieguma samērīgumam,

īpaši ņemot vērā to, ka nekāda juridiska nozīme neesot piešķirta

tīšā noziedzīgā nodarījuma klasifikācijai un laikam, kad

attiecīgais nodarījums izdarīts.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varot sasniegt ar

indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Likumdevējs

varētu piešķirt Padomei kompetenci lemt individuāli par katru

gadījumu. Tādējādi individuāli tiktu izvērtēta personas

reputācija, vērtības un uzskati, to maiņa, kā arī tīšais

noziedzīgais nodarījums un periods, kad tas izdarīts. Tādā veidā

tiktu respektēta arī advokatūras neatkarība.