10. pants

Jēdziens "apstrīdētā norma"

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā

normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētā norma ir noteikts

tiesiskais regulējums, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

sprieduma lietā Nr. 2018-21-01 9. punktu).

Gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet

apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes

tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka

tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies (sk. Satversmes

tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punktu).

Likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmās

daļas pirmais teikums noteic, ka tiesības uz valsts pensiju

saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā

dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai

pensiju apdrošināšanai. Senāts uzskata, ka minētā norma neatbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam,

jo liedz tiesības uz valsts vecuma pensiju personai, kura

pensijas pieprasīšanas brīdī nedzīvo Latvijas teritorijā.

Ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem likuma

"Par valsts pensijām" 3. panta pirmās daļas

pirmais teikums netika grozīts. Tomēr ar minētajiem grozījumiem

šis pants tika papildināts ar ceturto daļu, kas paredz, ka

personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un

kurai nav tiesību uz pensiju atbilstoši šā panta pirmajā daļā

noteiktajam, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir tiesības uz

vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju, ja saskaņā ar šo likumu

ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas

stāžs.

Līdz ar to uz personām, kurām līdz šim tiesības uz valsts

vecuma pensiju bija liegtas tikai tādēļ vien, ka pensijas

pieprasīšanas brīdī tās dzīvoja ārpus Latvijas teritorijas,

likuma "Par valsts pensijām" 3. panta pirmās daļas

pirmajā teikumā ietvertais nosacījums vairs nav attiecināms.

Proti, likumdevējs, papildinot likuma "Par valsts

pensijām" 3. pantu ar ceturto daļu, pēc būtības ir

mainījis šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietverto

regulējumu attiecībā uz to personu loku, kurām ir tiesības uz

valsts vecuma pensiju.

Tādējādi apstrīdētās normas saturs

ir mainījies pēc būtības.