11. pants

Izskatāmā lieta tika ierosināta, pamatojoties

uz Senāta pieteikumu. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma

19.1 panta pirmās daļas 2. punktam un

Administratīvā procesa likuma 104. panta otrajai daļai

administratīvā tiesa var apstrīdēt Satversmes tiesā vienīgi tādas

normas, kas tika piemērotas vai ir piemērojamas attiecīgajā

administratīvajā lietā, proti, normas, no kurām ir atkarīgs

administratīvajā lietā esošā tiesiskā strīda risinājums (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01

7. punktu).

Apstrīdētā norma atzīta par piemērojamu izskatāmās lietas

pamatā esošajā administratīvajā lietā, kurā Senātam jāizvērtē

jautājums par to, vai Aģentūra ir pamatoti atteikusies piešķirt

pieteicējai valsts vecuma pensiju tikai tādēļ vien, ka

pieteicējas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī

nebija Latvijas teritorijā. Tādējādi no pieteikuma izriet, ka

Senātā izskatāmās administratīvās lietas rezultāts ir atkarīgs no

apstrīdētās normas.

Satversmes tiesai, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata

ierosinātu lietu, vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo

administratīvo lietu būs tās nolēmumam (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. septembra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01

9. punktu). Gadījumos, kad lieta ir ierosināta uz

administratīvās tiesas pieteikuma pamata, par nepieciešamību

turpināt tiesvedību citstarp var liecināt tas, ka administratīvās

lietas atrisināšanai ir nepieciešams atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no noteikta brīža pagātnē (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01

7. punktu). Tāpat par nepieciešamību turpināt tiesvedību

var liecināt arī tas, ka apstrīdētās normas atzīšana par spēkā

neesošu no noteikta brīža pagātnē ir nepieciešama, lai aizsargātu

arī citu tādu personu pamattiesības, kuras uzsākušas savu

pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada

16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-21-01

10. punktu).

Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu

81. punkta otrais teikums paredz, ka personām, kuras līdz šā

likuma 3. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai ir

izbraukušas uz dzīvi ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības

dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai valsts, ar kuru

ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, un ir

uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem

tiesību aizsardzības līdzekļiem tā iemesla dēļ, ka tām atteikts

piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo

Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā vecuma vai apgādnieka

zaudējuma pensiju no pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai

nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Tādējādi ar likuma

"Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 81. punkta

otro teikumu Saeima ir novērsusi tiesību aizskāruma rezultātā

radušās nelabvēlīgās sekas personai, kuras pieteikums par

labvēlīga administratīva akta izdošanu par vecuma pensijas

piešķiršanu ir Senāta izskatīšanā, kā arī citām personām, kuras

uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem. Tātad apstrīdētās normas atzīšana par

spēkā neesošu no noteikta brīža pagātnē nav nepieciešama.

Turklāt, pamatojoties uz 2023. gada 15. jūnija

grozījumiem, Aģentūra pieņēmusi lēmumu, ar kuru personai, kuras

pieteikums par labvēlīga administratīva akta izdošanu par vecuma

pensijas piešķiršanu ir Senāta izskatīšanā, ir piešķirta vecuma

pensija. Tā rezultātā gan konkrētā persona, gan Aģentūra uzskata,

ka tiesiskais strīds, par kuru bija iesniegts pieteikums, ir

atrisināts un ir pamats izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā

(sk. lietas materiālu 121. un 122. lp.).

Tādējādi nepastāv tādi apstākļi,

kuru dēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu turpināma.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa

nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā "Par likuma "Par valsts

pensijām" 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

109. pantam".

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A. Laviņš