9. pants

1Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

2daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz

3sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

4apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta

5uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

6Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

7vairs nepastāv (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

82018. gada 20. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

9lietā Nr. 2017-19-01 5. punktu).

10Tomēr Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā

11noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību

12lietā, bet neparedz pienākumu to darīt. Proti, atsevišķos

13gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai

14novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu vai būtisku

15sabiedrības interešu apdraudējumu (sal. sk., piemēram,

16Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija lēmuma par

17tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01

185. punktu).

19Tādējādi Satversmes tiesai, lai tā uz Satversmes tiesas likuma

2029. panta pirmās daļas 2. punkta pamata lemtu par

21tiesvedības izbeigšanu, ir jānoskaidro: 1) vai apstrīdētā

22norma ir zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kuru

23dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma (sk., piemēram, Satversmes

24tiesas 2017. gada 3. maija lēmuma par tiesvedības

25izbeigšanu lietā Nr. 2016-20-01 5. punktu).