9. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz

sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta

uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2018. gada 20. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2017-19-01 5. punktu).

Tomēr Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā

noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību

lietā, bet neparedz pienākumu to darīt. Proti, atsevišķos

gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai

novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu vai būtisku

sabiedrības interešu apdraudējumu (sal. sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01

5. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesai, lai tā uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punkta pamata lemtu par

tiesvedības izbeigšanu, ir jānoskaidro: 1) vai apstrīdētā

norma ir zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kuru

dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2017. gada 3. maija lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2016-20-01 5. punktu).