3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Jūrmalas valstspilsētas dome - iesniegusi atbildes rakstu,

kurā norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam,

tomēr tiesvedība lietā būtu izbeidzama, jo apstrīdētā norma

neskarot Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.

Pieteikuma iesniedzēja nekustamais īpašums atrodoties

teritorijā, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās

daļas 3. punktu un Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta

saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas

Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ietilpst

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Šajā

aizsargjoslā atsevišķas privātpersonu intereses esot kompleksi

saskaņojamas ar attiecīgās teritorijas līdzsvarotas un

ilgtspējīgas attīstības iespējām. Tādējādi piekrastes

aizsargjosla esot izveidota ar mērķi ne tikai aizsargāt dabas

daudzveidību, bet arī saglabāt visas sabiedrības atpūtai,

izglītošanai un audzināšanai nozīmīgās teritorijas. Turklāt

attiecīgais nekustamais īpašums atrodoties valsts aizsargājamā

kultūras pieminekļa

"Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu

rajons" teritorijā un šajā nekustamajā īpašumā esot

reģistrēts valsts aizsargājams kultūras piemineklis

"dzīvojamā ēka - pansija". Tamdēļ pirms jebkuru koku

ciršanas darbu veikšanas šajā nekustamajā īpašumā esot ņemami

vērā ar normatīvajiem aktiem noteiktie apgrūtinājumi. Piemēram,

saskaņā ar Koku ciršanas noteikumu 18. punktu koku ciršanai šajā

īpašumā esot nepieciešams Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes

atzinums.

Pilsētas un tās apstādījumu ainavu veidojot ne tikai uz

pašvaldībai piederoša zemesgabala esošie apstādījumi, bet arī

apstādījumi, kas atrodas uz privātpersonām piederošiem

zemesgabaliem. Daudzgadīgu koku izciršana pilsētas teritorijā

ietekmējot kopējo pilsētas vidi.

Komisija pēc tam, kad saņēmusi Pieteikuma iesniedzēja 2019.

gada 13. augusta iesniegumu ar lūgumu izsniegt koku ciršanas

atļauju teritorijas izgaismošanai un plānotai apstādījumu

atjaunošanai ar citām koku sugām, esot veikusi nekustamā īpašuma

apsekošanu un nolēmusi, ka ir pieļaujama divu tūju nociršana.

Attiecīgi Jūrmalas pilsētas domes 2019. gada 9. oktobra lēmumā

esot norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja norādītie pārējie koki,

kuru ciršanai atļauja netika izsniegta, ir ainaviski vērtīgi

koki, kuru saglabāšana ir visas sabiedrības interesēs, un to

nociršana šauru privātpersonu interešu dēļ nav pieļaujama.

Pieteikuma iesniedzēja iesniegumā norādītais arguments par

teritorijas izgaismošanas nepieciešamību neesot bijis atzīstams

par pietiekamu iemeslu atļaut koku nociršanu. Šādus iestādes

secinājumus par pamatotiem esot atzinusi gan Administratīvā

rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa. Tātad Pieteikuma

iesniedzēja lūgums izsniegt koku ciršanas atļauju iestādē un

tiesā esot izskatīts pēc būtības, proti, katra koka nociršanas

pieļaujamība esot vērtēta atsevišķi, ņemot vērā gan koka

stāvokli, gan arī Pieteikuma iesniedzēja norādīto tā ciršanas

pamatojumu.

Arī pēc Pieteikuma iesniedzēja 2021. gada 18. maija

iesnieguma, kurā lūgts izsniegt atļauju priedes nociršanai, jo

šis koks apdraudot īpašumu, kā arī cilvēku veselību un dzīvību,

Komisija esot apsekojusi nekustamo īpašumu un konstatējusi, ka

priede ir ainavisks, ainaviski vērtīgs, augstvērtīgs koks,

potenciālais dižkoks, bet Pieteikuma iesniedzēja norādītā

bīstamība neesot konstatēta. Lēmums atzīts par tiesisku arī

tiesvedībā administratīvajā tiesā.

Tādējādi par pamatu atteikumam izsniegt koku ciršanas atļaujas

ir bijusi nevis apstrīdētā norma, bet gan konstatācija, ka

strīdus koki ir veseli, nebojāti un nekalstoši, ainaviski vērtīgi

un neapdraud ne citus objektus, ne cilvēkus. Pieteikuma

iesniedzēja iesniegumos norādītais koku ciršanas nepieciešamības

pamatojums neesot apstiprinājies.

Apstrīdētā norma neaizskarot Satversmē noteiktās

pamattiesības, proti, apstrīdētā norma pati par sevi neliedzot

koku ciršanu. Katra koka stāvokļa individuālam izvērtējumam, kas

ietver arī koka ainavisko vērtējumu, neesot tiešas sasaistes ar

apstrīdēto normu.