5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma nerada Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92.

panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu.

No Satversmes 92. panta pirmā teikuma neizriet personas

tiesības prasīt, lai ikviens tai būtisks jautājums tiktu

izskatīts tiesā. Satversmes 105. pants neizsargā personas cerību

hipotētiski saņemt mantisku labumu nenosakāmā nākotnē. Tāpat par

īpašumu nevar tikt uzskatītas tādas mantiskas intereses, kuru

īstenošana nav atkarīga no paša subjekta gribas un rīcības.

Tiesības uz īpašumu neaizsargā cerības iegūt īpašumu, ja vien tā

iegūšana nav skaidri paredzēta tiesību normās vai tiesas

nolēmumā. Pieteikuma iesniedzējas cerība un netieša iespējamība

nākotnē iegūt mantojumu nav uzskatāma par tiesību uz īpašumu

objektu Satversmes 105. panta izpratnē.

Atbilstoši Satversmes 92. pantam un Konvencijas 6. pantā

nostiprinātajām garantijām valstij ir pienākums nodrošināt pieeju

tiesai tajos gadījumos, kad tiesvedības iznākums ir izšķirošs

attiecībā uz personas civilajām tiesībām. Tomēr konkrētajā

gadījumā šāda ietekme uz personas tiesisko stāvokli ir ļoti

pastarpināta. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja savu tiesību

aizsardzībai ir vērsusies tiesībaizsardzības iestādēs un par

testamenta iespējamo viltošanas faktu ir uzsākts kriminālprocess.

Ja testaments tiktu atzīts par viltotu, tad nepastāvētu testatora

gribas rīkojums un būtu piemērojama likumiskās mantošanas

kārtība.