6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu notāru

padome -pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka

apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai nerada Satversmes 92.

panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu.

Ja ir aizdomas par testamenta viltošanu, jebkura persona var

vērsties tiesībaizsardzības iestādēs. Arī Pieteikuma iesniedzēja

ir vērsusies Valsts policijā un tādējādi izmantojusi viņai

tiesību normās piešķirtās tiesības aizstāvēt savas tiesiskās

intereses. Tomēr nav iespējams ierobežot personai tādas tiesības,

kuras tai nemaz nepiemīt. Pieteikuma iesniedzējai nav ne no

likuma, ne no līguma izrietošu īpašuma tiesību uz mantojuma

atstājēja mantu. Ir tikai iespējamība, ka Pieteikuma iesniedzēja

varētu tikt apstiprināta par mantinieci un nākotnē iegūt īpašuma

tiesības, taču Satversmes 105. pants šādu iespējamību neaizsargā.

Tādēļ nevar apgalvot, ka apstrīdētā norma rada Pieteikuma

iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto

pamattiesību aizskārumu. Tiesības mantot nav mantojuma atstājēja

radinieku pamattiesības, tās vienmēr ir atkarīgas kā no mantojuma

atstājēja gribas, tā arī no citiem apstākļiem. Turklāt

likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt kārtību, kādā notiek

mantošana, un tostarp arī to, kuras personas un kādā veidā var

pretendēt uz mantojumu vai apstrīdēt pēdējās gribas rīkojumu.