3. pants

Veselības, nelaimes gadījumu,

īpašuma un palīdzības (ceļojumu) apdrošināšana

40 Veselības apdrošināšana ir brīvprātīgs apdrošināšanas

pakalpojums, kas sedz ārstniecības izmaksas iepriekš noteiktos

limitos. Veselības apdrošināšanas pakalpojumus piedāvā gandrīz

visas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kā arī papildus vēl

dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Veselības apdrošināšanu

plaši izmanto uzņēmumi kā vienu no darbinieku motivācijas

elementiem, mazāk šo apdrošināšanas veidu iegādājas fiziskas

personas. Saskaņā ar LAA datiem par 2017.gadu veselības

apdrošināšanas tirgus veido ~23,23% no nedzīvības apdrošināšanas

pakalpojumu prēmiju kopapjoma.

41 Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir brīvprātīgs

apdrošināšanas pakalpojums, kur klients apdrošina risku, ja

iestājas nelaimes gadījums. Līdzīgi kā veselības apdrošināšanu,

arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu piedāvā gan dzīvības, gan

nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, līdz ar to klientam ir

pietiekama izvēle pakalpojumu sniedzēju sarakstā. Saskaņā ar LAA

datiem par 2017.gadu nelaimes gadījumu apdrošināšanas tirgus

veido ~3,03% no nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu prēmiju

kopapjoma.

42 Īpašuma apdrošināšana ir brīvprātīga apdrošināšana pēkšņiem

un neprognozējamiem atgadījumiem ar klienta nekustamo un kustamo

mantu (izņemot transportlīdzekļus). Šo apdrošināšanu tirgū sniedz

visi nedzīvības apdrošinātāji. Saskaņā ar LAA datiem par

2017.gadu īpašuma apdrošināšanas tirgus veido ~17,20% no

nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu prēmiju kopapjoma.

43 Palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanas ietvaros tiek

kompensēti izdevumi gadījumā, ja ceļojuma laikā apdrošinātā

persona cieš negadījumā vai saslimst, vai arī sastopas ar citiem

neparedzētiem sarežģījumiem. Saskaņā ar LAA datiem par 2017.gadu

palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanas tirgus veido ~2,96% no

nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu prēmiju kopapjoma.

44 Brīvprātīgo apdrošināšanu (t.sk. veselības, nelaimes

gadījumu, īpašuma un palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanu) Latvijā

var sniegt arī tirgus dalībnieki izmantojot Eiropas Savienības

pakalpojumu sniegšanas brīvību, piedāvājot konkrētus

apdrošināšanas pakalpojumus, tomēr FKTK neapkopo datus par šo

dalībnieku darbību tirgū un nav iespējams precīzi noteikt to

ietekmi uz Latvijas apdrošināšanas tirgu. Tas nozīmē, ka,

iespējams, pārējo tirgus dalībnieku un arī kopējā apvienošanās

dalībnieku tirgus daļas varētu būt nedaudz zemākas, tomēr KP

rīcībā nav informācijas, ka būtu pamats uzskatīt, ka tās varētu

mainīties ievērojami.

45 Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka (1) veselības,

nelaimes gadījumu, īpašuma un palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanu

var sniegt ne vien Latvijā reģistrētas sabiedrības, bet arī

Eiropas Savienības pakalpojumu sniegšanas brīvību ietvaros, (2)

apdrošināšanas līgumi ir īstermiņa, (3) apdrošinājuma ņēmēji var

viegli mainīt pakalpojuma sniedzēju, (4) apdrošināšanas

pakalpojumus var pieskaņot individuālām klientu prasībām un (5)

palīdzības (ceļojumu) un nelaimes gadījumu apdrošināšana neveido

nozīmīgu daļu no nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāsta,

pat neraugoties uz to, ka šajā sadaļā minētajos apdrošināšanas

veidos VIG tirgus daļa pēc apvienošanās pārsniegs 25%, tā nerada

VIG tādu tirgus varu, lai būtiski ietekmētu konkurences situāciju

šajos tirgus segmentos. Tādējādi KP konkrētās apvienošanās

izvērtēšanas ietvaros nav nepieciešams veikt padziļinātu izpēti

par konkurences situāciju veselības, nelaimes gadījumu, īpašuma

un palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanas tirgos.