6. pants

SIA "Mamas D"

(*)

(*)

<1]%

(*)

(*)

<1]%

(*)

(*)

<1]%

Kopējais piegādātais apjoms Daugavpils pilsētas centralizētās

siltumapgādes SC Nr.1; SC Nr.2; SC Nr.3

(*)

100%

(*)

100%

(*)

100%

Avots: DST sniegtā informācija

80 Vērtējot datus par 2017.gadā piegādāto siltumenerģijas

apjomu pēc apgrozījuma naudas izteiksmē, KP secina, ka Sprino ir

otrais lielākais piegādātājs Daugavpils pilsētas centralizētās

siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā ar (*) [10-20]%

lielu tirgus daļu. Savukārt BK Enerģija ir trešais lielākais

tirgus dalībnieks ar tirgus daļu (*) [10-20]% apmērā, līdz ar to

apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa

sasniegs aptuveni (*) [30-40]% lielu tirgus daļu no saražotā un

piegādātā siltumenerģijas apjoma Daugavpils pilsētas

centralizētās siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā pēc

apgrozījuma naudas izteiksmē.

81 KP secina, ka tirgus daļas no 2015.gada līdz 2017.gadam

visiem tirgus dalībniekiem ir salīdzinoši stabilas, ar nelielām

svārstībām 1-3% robežās. Minētais saistīts ar to, ka visi

komersanti, kuri pārdod saražoto siltumenerģiju DST, to dara,

pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem. Minētie līgumi

paredz, ka komersanti garantē siltumenerģijas piegādi, bet DST

apņemas iepirkt siltumenerģiju uzstādītās jaudas ietvaros pie

noteikta siltumtīkla temperatūras darba grafika līgumu darbības

termiņa laikā. Šie nosacījumi rada stabilu un noteiktu tirgus

stāvokli.

82 Ņemot vērā ilgtermiņa līgumus un to, ka BK Enerģija un

Sprino siltumenerģijas ražošanas avoti atrodas SC Nr.3

teritorijā, arī pēc apvienošanās BK Enerģija un Sprino turpinās

siltumenerģijas piegādi no attiecīgajiem siltumenerģijas

ražošanas avotiem, kas atrodas SC Nr.3 teritorijā, līdz ar to nav

sagaidāmas būtiskas izmaiņas siltumenerģijas piegādē arī šaurākās

SC Nr.3 teritorijas ietvaros un BK Enerģija un Sprino turpinās

siltumenerģijas ražošanu un tās piegādi no siltumenerģijas

ražošanas objektiem SC Nr.3 teritorijā, kas apgādā ar siltumu

attiecīgajā SC Nr.3 teritorijā atrodošos mikrorajonus

("Kīmija", "Jaunā forštate",

"Dzelzceļnieks", daļa no mikrorajona

"Jaunbūve").

83 DST norāda24, ka Sprino, BK Enerģija un

Energy&Communication, iegādāšanās nākotnē varētu apdraudēt

DST konkurēt Daugavpils centralizētās siltumapgādes tirgū, jo

Sprino un BK Enerģija jau šobrīd ražo vairāk nekā 50% no DST

iegādātās siltumenerģijas un, iespējams, saražotās

siltumenerģijas apjomi potenciāli varētu palielināties. Ņemot

vērā Sprino jaudu, Sprino saražotās siltumenerģijas apjoms

tuvākajos gados var palielināties līdz 75%-80% no DST vajadzībām

iepirktā apjoma, bet 2024.gadā pēc DST domām varētu sasniegt 100%

no iepirkuma apjoma25. Minētais gan ir attiecināms

tikai un vienīgi uz ārpus apkures sezonas laiku26.

84 No KP rīcībā esošās informācijas ir secināms, ka DST

potenciāli pastāv iespēja siltumenerģijas ražošanas apjomu

būtiski kāpināt un jau šobrīd nepieciešamības gadījumā DST spēj

nodrošināt visu apjomu, kāds ir nepieciešams SC Nr.1, SC Nr.2 un

SC Nr.3 patēriņa nodrošināšanai. DST ražošanas kopējās jaudas SC

Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 2017.gadā ir (*) stundā konkrētajā

tīklā. Piemēram, atbilstoši DST 11.06.2018. vēstulē sniegtajai

informācijai, SC Nr.2 kopējā jauda ir (*) stundā, no kuras (*)

jauda stundā DST 2017.gadā SC Nr.2 bija rezerves jauda, kura

siltumenerģijas ražošanai netika izmantota. Atlikusī izmantotā

jauda stundā (*) stundā netika izmantota maksimālā apjomā. Arī SC

Nr.1 un SC Nr.3 DST ražošanas jauda maksimāli netiek izmantota.

KP vērtējumā citiem siltumenerģijas piegādātājiem, kas spēkā

esošo līgumu ietvaros ražo un piegādā siltumenerģiju DST, tajā

skaitā BK Enerģija un Sprino, ražošanas jaudas kopā (aptuveni 27

MW stundā) atbilstoši siltumenerģijas pirkšanas līgumiem

nesasniedz DST potenciāli iespējamās ražošanas jaudas.

85 Jāņem vērā, ka DST ir vertikāli integrēts tirgus

dalībnieks, kas gan pats ražo, gan pats piegādā galapatērētējiem

siltumenerģiju. Pienākums iepirkt no neatkarīgiem ražotājiem tam

rodas, ja citi spēj piegādāt siltumenerģiju lētāk nekā pats DST

saražot. Turklāt atbilstoši KP rīcībā esošajai informācijai DST

nākotnē ir plānojusi attīstīties un veikt jaunu siltumenerģijas

ražošanas avota izbūvi27 36 MW jaudas apmērā.

Tādējādi, novērtējot DST sniegto viedokli, KP skatījumā ir

būtiski ņemt vērā, ka DST ir lielākais tirgus dalībnieks ar

būtiskām papildu ražošanas jaudām un plāno attīstīt

siltumenerģijas ražošanu, kā arī vertikāli integrēts tirgus

dalībnieks, kas arī pats piegādā siltumenerģiju konkrētajā tirgū.

Iespējamība, ka nākotnē Sprino un BK Enerģija varētu potenciāli

palielināt jaudas, varētu nodrošināt efektīvus konkurences

apstākļus Daugavpils pilsētā. Pastāvot esošai iepirkuma kārtībai,

ko nosaka Enerģētikas likuma 49.panta otrā daļa, un Sprino vai

kādam citam piegādājot lētāku siltumenerģiju nekā DST pats

saražo, tas varētu samazināt arī iespējams SPRK regulēto gala

tarifu galapatērētājiem.

86 Novērtējot DST 30.06.2018. papildus Sarunu protokolā

sniegto informāciju par Sprino jaudu, pirmkārt, KP vērtējumā šāda

norādītā situācija nevar izpildīties nākotnē pie nosacījuma,

kamēr Sprino neizbūvē papildu siltumenerģijas ražošanas iekārtas

vai palielina esošās ražošanas jaudas, jo atbilstoši KP rīcībā

esošajai informācijai šobrīd Sprino šķeldas katlu mājas jauda

(15MW) nevar nosegt siltumenerģijas nepieciešamību apkures

sezonas vajadzībām 100% apmērā konkrētajā tīklā. Otrkārt, ja

Sprino palielinātu savas ražošanas jaudas, tad konkurence apkures

sezonas laikā būtu intensīvāka, ņemot vērā paša DST ražošanas

jaudas, kas piegādātājiem radītu konkurences spiedienu ražot

siltumenerģiju efektīvāk.

87 SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus"

snieguši viedokļus28 par nākotnes plāniem

siltumenerģijas ražošanā Daugavpils pilsētā un KP iegūtā

informācija liecina, ka minētie uzņēmumi plāno turpināt darbību

siltumapgādē arī pēc obligātā iepirkuma darbības termiņa beigām,

nepieciešamības gadījumā apsverot arī jaunu ražošanas jaudu

palielināšanu, tādējādi KP skatījumā nodrošinot efektīvu

konkurenci.

88 Lai gan apvienotajam tirgus dalībniekam tirgus daļa

palielinās par aptuveni (*) [10-20]%, sasniedzot (*) [30-40]%, un

var tikt vērtēta kā nozīmīga, tomēr tirgū bez apvienotā uzņēmuma

darbojas DST, kas ir lielākais tirgus dalībnieks ar būtiskām

papildu ražošanas jaudām. Tāpat konkrētajā tirgū darbojas arī

citi nozīmīgi konkurenti kā SIA "Latneftegaz" un SIA

"Cefus". Tādējādi KP secina, ka apvienošanās rezultātā

nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais

stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence konkrētajā

tirgū.

89 Attiecībā uz siltumenerģijas gala tarifu (maksu par

siltumenerģiju) patērētājiem, KP skaidro, ka DST ir regulējamais

siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējs Daugavpils pilsētā

un tā siltumenerģijas gala tarifu apstiprina SPRK.

Siltumenerģijas lietotājiem siltumenerģijas gala tarifs ir

atkarīgs no tarifu veidojošām izmaksām, kuras noteiktas un

aprēķinātas saskaņā ar SPRK 14.04.2010. lēmumā Nr.1/7

apstiprināto "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu

aprēķināšanas metodika"29. Siltumapgādes

pakalpojumu sniedzēju tarifa projektā, kas iesniegti SPRK, tiek

akceptētas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz konkrētā

pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas. Ja mainās

tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, tarifu aprēķinam

izmantoto pakalpojumu apjoma rādītāji, spēkā esošā tarifa

aprēķinā iekļautās izmaksas, rentabilitāte u.c. izmaksas, SPRK

vai DST var ierosināt tarifu pārskatīšanu.

90 Tā kā DST siltumenerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi, tad

tarifi ir apstiprināti tabulas veidā, nosakot tarifus dažādām

dabasgāzes cenām. DST, piemērojot siltumenerģijas gala tarifu

patērētājiem, ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo dabasgāzes cenu,

iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenu,

līdz ar to siltumenerģijas gala tarifs nosakāms, summējot visas

iepriekšminētās saskaitāmās komponentes, un tiek pielīdzināts

aritmētiski tuvākajam SPRK 24.08.2017. lēmumā Nr.9030

noteiktajam siltumenerģijas tarifam.

91 Līdz ar to KP secina, ka siltumenerģijas gala tarifs

patērētājiem ir atkarīgs no vairākām izmaksu pozīcijām un

tarifiem, ko apstiprina SPRK. Šo tarifu ir iespējams pārskatīt,

samazināt vai palielināt atkarībā no faktiskās situācijas, līdz

ar to apvienošanās ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu

nenotiks, jo gala tarifs patērētājiem tiek regulēts.

92 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, apvienošanās rezultātā

nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais

stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence

elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū obligātā

iepirkuma ietvaros Latvijas Republikas teritorijā un

siltumenerģijas ražošanas un piegādes tirgū Daugavpils pilsētas

centralizētajā siltumapgādes SC Nr.1, Nr.2, un Nr.3 tīklā. Līdz

ar to apvienošanās ir atļaujama.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un

16.panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut apvienošanos, SIA "Fortum Latvia" iegūstot

izšķirošu ietekmi pār SIA "BK Enerģija", SIA

"Energy&Communication" un SIA

"Sprino".

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu, Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 01.02.2018. Purchase agreement regarding

acquisition of 100% shares in SIA "BK Enerģija" and

SIA "Energy&Communication" by and between SIA

"Energo Uno" and SIA "Fortum Latvia"

2 01.02.2018. Purchase agreement regarding

acquisition of 100% shares in SIA "Sprino" (*) and

SIA "Fortum Latvia"

3 Ziņojuma 5.lpp.

4 Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.221

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu

noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"

53.punkts; Ministru kabineta 10.03.2010. noteikumi Nr.262

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību".

5 Ekonomikas ministrijas mājas lapa. Pieejama:

https://em.gov.lv/files/attachments/OI_2017.xlsx

6 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745,

Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18., 19.punkts. Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf

7 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793,

DALKIA CZ/NWR ENERGY, 3., 14.punkts. Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf

8 EK 30.10.2003. lēmums lietā COMP/M.3268,

SYDKRAFT GRANINGE, 89.-91.punkts. Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf

9 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793,

DALKIA CZ/NWR ENERGY, 14.punkts. Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf

10 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745,

Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18.punkts Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf

11 EK lieta COMP/M.5793 - DALKIA CZ/NWR ENERGY

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf

14.punkts

12 EK lieta COMP/M.3268 - SYDKRAFT GRANINGE

http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf

89.-91.punkts.

13 Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos

novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu

koncentrācijas kontroli (2004/K 31/03). Pieejamas

http://ec.europa.eu/enlargement/ccvista/lv/52004xc0205(02)-lv.doc

14 SIA "B-Energo", SIA

"BIOSIL", SIA "RB Vidzeme", SIA

"Dienvidlatgales Īpašumi"

15 23.07.2008. līgums Nr.79/7 par siltumenerģijas

pirkšanu

16 18.10.2011. līgums Nr.103/10 par

siltumenerģijas pirkšanu

17 28.11.2014. līgums Nr.3.40/206 par

koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas

pirkšanu-pārdošanu

18 21.06.2010. līgums Nr.58/6 par siltumenerģijas

pirkšanu, piebarošanas un barošanas ūdens iepirkumu

19 01.06.2009. līgums Nr.2/200509 par

siltumenerģijas pirkšanu

20 Energy&Communication saražoto

siltumenerģiju pārdod BK Enerģija atbilstoši Lēmuma 18 un 49

rindkopā norādītajam

21 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

24.08.2017. Padomes lēmums Nr.90 (prot. Nr.29, 2.p.)

"Par pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils

siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu

piemērošanas kārtību". Pieejams:

https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf

22 Energy&Communication pārdotais apjoms BK

Enerģija 2017.gadā (*) GWh, 2016.gadā (*) GWh, 2015.gadā (*)

GWh

23 Ieņēmumi aprēķināti proporcionāli CSS tīklā

piegādātam apjomam

24 DST 04.04.2018. vēstule Nr.1.1-12/595e

25 Turpat

26 KP un DST 30.06.2018. sarunu protokols, kurā

DST precizējusi argumentu par Sprino ražošanas apjoma

palielināšanos

27 Daugavpils novada pašvaldības mājaslapa,

sadaļa domes ziņas. Pieejams:

https://www.daugavpils.lv/lv/63/read/15872; Pašvaldības AS

"Daugavpils siltumtīkli mājaslapa, sadaļa Jaunumi.

Pieejams: http://www.dsiltumtikli.lv/lv/jaunumi/item-3774/,

30.06.2018. Sarunu protokols ar PAS "Daugavpils

siltumtīkli"

28 08.06.2018. SIA "Latneftegaz" un SIA

"Cefus" elektroniskā atbildes vēstule

29 SPRK 2010.gada 14.aprīļa lēmums Nr.1/7

"Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas

metodika", pieejams:

https://likumi.lv/doc.php?id=208283

30 SPRK 24.08.2017. lēmums Nr.90 "Par

pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils

siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu

piemērošanas kārtību". Pieejams:

https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf

Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.

J.Račko