1SIA "Mamas D"
2(*)
3(*)
4<1]%
5(*)
6(*)
7<1]%
8(*)
9(*)
10<1]%
11Kopējais piegādātais apjoms Daugavpils pilsētas centralizētās
12siltumapgādes SC Nr.1; SC Nr.2; SC Nr.3
13(*)
14100%
15(*)
16100%
17(*)
18100%
19Avots: DST sniegtā informācija
2080 Vērtējot datus par 2017.gadā piegādāto siltumenerģijas
21apjomu pēc apgrozījuma naudas izteiksmē, KP secina, ka Sprino ir
22otrais lielākais piegādātājs Daugavpils pilsētas centralizētās
23siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā ar (*) [10-20]%
24lielu tirgus daļu. Savukārt BK Enerģija ir trešais lielākais
25tirgus dalībnieks ar tirgus daļu (*) [10-20]% apmērā, līdz ar to
26apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa
27sasniegs aptuveni (*) [30-40]% lielu tirgus daļu no saražotā un
28piegādātā siltumenerģijas apjoma Daugavpils pilsētas
29centralizētās siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā pēc
30apgrozījuma naudas izteiksmē.
3181 KP secina, ka tirgus daļas no 2015.gada līdz 2017.gadam
32visiem tirgus dalībniekiem ir salīdzinoši stabilas, ar nelielām
33svārstībām 1-3% robežās. Minētais saistīts ar to, ka visi
34komersanti, kuri pārdod saražoto siltumenerģiju DST, to dara,
35pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem. Minētie līgumi
36paredz, ka komersanti garantē siltumenerģijas piegādi, bet DST
37apņemas iepirkt siltumenerģiju uzstādītās jaudas ietvaros pie
38noteikta siltumtīkla temperatūras darba grafika līgumu darbības
39termiņa laikā. Šie nosacījumi rada stabilu un noteiktu tirgus
40stāvokli.
4182 Ņemot vērā ilgtermiņa līgumus un to, ka BK Enerģija un
42Sprino siltumenerģijas ražošanas avoti atrodas SC Nr.3
43teritorijā, arī pēc apvienošanās BK Enerģija un Sprino turpinās
44siltumenerģijas piegādi no attiecīgajiem siltumenerģijas
45ražošanas avotiem, kas atrodas SC Nr.3 teritorijā, līdz ar to nav
46sagaidāmas būtiskas izmaiņas siltumenerģijas piegādē arī šaurākās
47SC Nr.3 teritorijas ietvaros un BK Enerģija un Sprino turpinās
48siltumenerģijas ražošanu un tās piegādi no siltumenerģijas
49ražošanas objektiem SC Nr.3 teritorijā, kas apgādā ar siltumu
50attiecīgajā SC Nr.3 teritorijā atrodošos mikrorajonus
51("Kīmija", "Jaunā forštate",
52"Dzelzceļnieks", daļa no mikrorajona
53"Jaunbūve").
5483 DST norāda24, ka Sprino, BK Enerģija un
55Energy&Communication, iegādāšanās nākotnē varētu apdraudēt
56DST konkurēt Daugavpils centralizētās siltumapgādes tirgū, jo
57Sprino un BK Enerģija jau šobrīd ražo vairāk nekā 50% no DST
58iegādātās siltumenerģijas un, iespējams, saražotās
59siltumenerģijas apjomi potenciāli varētu palielināties. Ņemot
60vērā Sprino jaudu, Sprino saražotās siltumenerģijas apjoms
61tuvākajos gados var palielināties līdz 75%-80% no DST vajadzībām
62iepirktā apjoma, bet 2024.gadā pēc DST domām varētu sasniegt 100%
63no iepirkuma apjoma25. Minētais gan ir attiecināms
64tikai un vienīgi uz ārpus apkures sezonas laiku26.
6584 No KP rīcībā esošās informācijas ir secināms, ka DST
66potenciāli pastāv iespēja siltumenerģijas ražošanas apjomu
67būtiski kāpināt un jau šobrīd nepieciešamības gadījumā DST spēj
68nodrošināt visu apjomu, kāds ir nepieciešams SC Nr.1, SC Nr.2 un
69SC Nr.3 patēriņa nodrošināšanai. DST ražošanas kopējās jaudas SC
70Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 2017.gadā ir (*) stundā konkrētajā
71tīklā. Piemēram, atbilstoši DST 11.06.2018. vēstulē sniegtajai
72informācijai, SC Nr.2 kopējā jauda ir (*) stundā, no kuras (*)
73jauda stundā DST 2017.gadā SC Nr.2 bija rezerves jauda, kura
74siltumenerģijas ražošanai netika izmantota. Atlikusī izmantotā
75jauda stundā (*) stundā netika izmantota maksimālā apjomā. Arī SC
76Nr.1 un SC Nr.3 DST ražošanas jauda maksimāli netiek izmantota.
77KP vērtējumā citiem siltumenerģijas piegādātājiem, kas spēkā
78esošo līgumu ietvaros ražo un piegādā siltumenerģiju DST, tajā
79skaitā BK Enerģija un Sprino, ražošanas jaudas kopā (aptuveni 27
80MW stundā) atbilstoši siltumenerģijas pirkšanas līgumiem
81nesasniedz DST potenciāli iespējamās ražošanas jaudas.
8285 Jāņem vērā, ka DST ir vertikāli integrēts tirgus
83dalībnieks, kas gan pats ražo, gan pats piegādā galapatērētējiem
84siltumenerģiju. Pienākums iepirkt no neatkarīgiem ražotājiem tam
85rodas, ja citi spēj piegādāt siltumenerģiju lētāk nekā pats DST
86saražot. Turklāt atbilstoši KP rīcībā esošajai informācijai DST
87nākotnē ir plānojusi attīstīties un veikt jaunu siltumenerģijas
88ražošanas avota izbūvi27 36 MW jaudas apmērā.
89Tādējādi, novērtējot DST sniegto viedokli, KP skatījumā ir
90būtiski ņemt vērā, ka DST ir lielākais tirgus dalībnieks ar
91būtiskām papildu ražošanas jaudām un plāno attīstīt
92siltumenerģijas ražošanu, kā arī vertikāli integrēts tirgus
93dalībnieks, kas arī pats piegādā siltumenerģiju konkrētajā tirgū.
94Iespējamība, ka nākotnē Sprino un BK Enerģija varētu potenciāli
95palielināt jaudas, varētu nodrošināt efektīvus konkurences
96apstākļus Daugavpils pilsētā. Pastāvot esošai iepirkuma kārtībai,
97ko nosaka Enerģētikas likuma 49.panta otrā daļa, un Sprino vai
98kādam citam piegādājot lētāku siltumenerģiju nekā DST pats
99saražo, tas varētu samazināt arī iespējams SPRK regulēto gala
100tarifu galapatērētājiem.
10186 Novērtējot DST 30.06.2018. papildus Sarunu protokolā
102sniegto informāciju par Sprino jaudu, pirmkārt, KP vērtējumā šāda
103norādītā situācija nevar izpildīties nākotnē pie nosacījuma,
104kamēr Sprino neizbūvē papildu siltumenerģijas ražošanas iekārtas
105vai palielina esošās ražošanas jaudas, jo atbilstoši KP rīcībā
106esošajai informācijai šobrīd Sprino šķeldas katlu mājas jauda
107(15MW) nevar nosegt siltumenerģijas nepieciešamību apkures
108sezonas vajadzībām 100% apmērā konkrētajā tīklā. Otrkārt, ja
109Sprino palielinātu savas ražošanas jaudas, tad konkurence apkures
110sezonas laikā būtu intensīvāka, ņemot vērā paša DST ražošanas
111jaudas, kas piegādātājiem radītu konkurences spiedienu ražot
112siltumenerģiju efektīvāk.
11387 SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus"
114snieguši viedokļus28 par nākotnes plāniem
115siltumenerģijas ražošanā Daugavpils pilsētā un KP iegūtā
116informācija liecina, ka minētie uzņēmumi plāno turpināt darbību
117siltumapgādē arī pēc obligātā iepirkuma darbības termiņa beigām,
118nepieciešamības gadījumā apsverot arī jaunu ražošanas jaudu
119palielināšanu, tādējādi KP skatījumā nodrošinot efektīvu
120konkurenci.
12188 Lai gan apvienotajam tirgus dalībniekam tirgus daļa
122palielinās par aptuveni (*) [10-20]%, sasniedzot (*) [30-40]%, un
123var tikt vērtēta kā nozīmīga, tomēr tirgū bez apvienotā uzņēmuma
124darbojas DST, kas ir lielākais tirgus dalībnieks ar būtiskām
125papildu ražošanas jaudām. Tāpat konkrētajā tirgū darbojas arī
126citi nozīmīgi konkurenti kā SIA "Latneftegaz" un SIA
127"Cefus". Tādējādi KP secina, ka apvienošanās rezultātā
128nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais
129stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence konkrētajā
130tirgū.
13189 Attiecībā uz siltumenerģijas gala tarifu (maksu par
132siltumenerģiju) patērētājiem, KP skaidro, ka DST ir regulējamais
133siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējs Daugavpils pilsētā
134un tā siltumenerģijas gala tarifu apstiprina SPRK.
135Siltumenerģijas lietotājiem siltumenerģijas gala tarifs ir
136atkarīgs no tarifu veidojošām izmaksām, kuras noteiktas un
137aprēķinātas saskaņā ar SPRK 14.04.2010. lēmumā Nr.1/7
138apstiprināto "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu
139aprēķināšanas metodika"29. Siltumapgādes
140pakalpojumu sniedzēju tarifa projektā, kas iesniegti SPRK, tiek
141akceptētas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz konkrētā
142pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas. Ja mainās
143tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, tarifu aprēķinam
144izmantoto pakalpojumu apjoma rādītāji, spēkā esošā tarifa
145aprēķinā iekļautās izmaksas, rentabilitāte u.c. izmaksas, SPRK
146vai DST var ierosināt tarifu pārskatīšanu.
14790 Tā kā DST siltumenerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi, tad
148tarifi ir apstiprināti tabulas veidā, nosakot tarifus dažādām
149dabasgāzes cenām. DST, piemērojot siltumenerģijas gala tarifu
150patērētājiem, ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo dabasgāzes cenu,
151iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenu,
152līdz ar to siltumenerģijas gala tarifs nosakāms, summējot visas
153iepriekšminētās saskaitāmās komponentes, un tiek pielīdzināts
154aritmētiski tuvākajam SPRK 24.08.2017. lēmumā Nr.9030
155noteiktajam siltumenerģijas tarifam.
15691 Līdz ar to KP secina, ka siltumenerģijas gala tarifs
157patērētājiem ir atkarīgs no vairākām izmaksu pozīcijām un
158tarifiem, ko apstiprina SPRK. Šo tarifu ir iespējams pārskatīt,
159samazināt vai palielināt atkarībā no faktiskās situācijas, līdz
160ar to apvienošanās ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu
161nenotiks, jo gala tarifs patērētājiem tiek regulēts.
16292 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, apvienošanās rezultātā
163nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais
164stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence
165elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū obligātā
166iepirkuma ietvaros Latvijas Republikas teritorijā un
167siltumenerģijas ražošanas un piegādes tirgū Daugavpils pilsētas
168centralizētajā siltumapgādes SC Nr.1, Nr.2, un Nr.3 tīklā. Līdz
169ar to apvienošanās ir atļaujama.
170Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma
1718.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un
17216.panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome
173nolēma:
174atļaut apvienošanos, SIA "Fortum Latvia" iegūstot
175izšķirošu ietekmi pār SIA "BK Enerģija", SIA
176"Energy&Communication" un SIA
177"Sprino".
178Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu, Konkurences
179padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
180mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
181(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1821 01.02.2018. Purchase agreement regarding
183acquisition of 100% shares in SIA "BK Enerģija" and
184SIA "Energy&Communication" by and between SIA
185"Energo Uno" and SIA "Fortum Latvia"
1862 01.02.2018. Purchase agreement regarding
187acquisition of 100% shares in SIA "Sprino" (*) and
188SIA "Fortum Latvia"
1893 Ziņojuma 5.lpp.
1904 Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.221
191"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu
192noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"
19353.punkts; Ministru kabineta 10.03.2010. noteikumi Nr.262
194"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot
195atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas
196kārtību".
1975 Ekonomikas ministrijas mājas lapa. Pieejama:
198https://em.gov.lv/files/attachments/OI_2017.xlsx
1996 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745,
200Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18., 19.punkts. Pieejams:
201http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf
2027 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793,
203DALKIA CZ/NWR ENERGY, 3., 14.punkts. Pieejams:
204http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf
2058 EK 30.10.2003. lēmums lietā COMP/M.3268,
206SYDKRAFT GRANINGE, 89.-91.punkts. Pieejams:
207http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf
2089 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793,
209DALKIA CZ/NWR ENERGY, 14.punkts. Pieejams:
210http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf
21110 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745,
212Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18.punkts Pieejams:
213http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf
21411 EK lieta COMP/M.5793 - DALKIA CZ/NWR ENERGY
215http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf
21614.punkts
21712 EK lieta COMP/M.3268 - SYDKRAFT GRANINGE
218http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf
21989.-91.punkts.
22013 Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos
221novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu
222koncentrācijas kontroli (2004/K 31/03). Pieejamas
223http://ec.europa.eu/enlargement/ccvista/lv/52004xc0205(02)-lv.doc
22414 SIA "B-Energo", SIA
225"BIOSIL", SIA "RB Vidzeme", SIA
226"Dienvidlatgales Īpašumi"
22715 23.07.2008. līgums Nr.79/7 par siltumenerģijas
228pirkšanu
22916 18.10.2011. līgums Nr.103/10 par
230siltumenerģijas pirkšanu
23117 28.11.2014. līgums Nr.3.40/206 par
232koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas
233pirkšanu-pārdošanu
23418 21.06.2010. līgums Nr.58/6 par siltumenerģijas
235pirkšanu, piebarošanas un barošanas ūdens iepirkumu
23619 01.06.2009. līgums Nr.2/200509 par
237siltumenerģijas pirkšanu
23820 Energy&Communication saražoto
239siltumenerģiju pārdod BK Enerģija atbilstoši Lēmuma 18 un 49
240rindkopā norādītajam
24121 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
24224.08.2017. Padomes lēmums Nr.90 (prot. Nr.29, 2.p.)
243"Par pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils
244siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu
245piemērošanas kārtību". Pieejams:
246https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf
24722 Energy&Communication pārdotais apjoms BK
248Enerģija 2017.gadā (*) GWh, 2016.gadā (*) GWh, 2015.gadā (*)
249GWh
25023 Ieņēmumi aprēķināti proporcionāli CSS tīklā
251piegādātam apjomam
25224 DST 04.04.2018. vēstule Nr.1.1-12/595e
25325 Turpat
25426 KP un DST 30.06.2018. sarunu protokols, kurā
255DST precizējusi argumentu par Sprino ražošanas apjoma
256palielināšanos
25727 Daugavpils novada pašvaldības mājaslapa,
258sadaļa domes ziņas. Pieejams:
259https://www.daugavpils.lv/lv/63/read/15872; Pašvaldības AS
260"Daugavpils siltumtīkli mājaslapa, sadaļa Jaunumi.
261Pieejams: http://www.dsiltumtikli.lv/lv/jaunumi/item-3774/,
26230.06.2018. Sarunu protokols ar PAS "Daugavpils
263siltumtīkli"
26428 08.06.2018. SIA "Latneftegaz" un SIA
265"Cefus" elektroniskā atbildes vēstule
26629 SPRK 2010.gada 14.aprīļa lēmums Nr.1/7
267"Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas
268metodika", pieejams:
269https://likumi.lv/doc.php?id=208283
27030 SPRK 24.08.2017. lēmums Nr.90 "Par
271pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils
272siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu
273piemērošanas kārtību". Pieejams:
274https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf
275Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.
276J.Račko
Atdala tiesību, pienākumu un termiņu
Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.