4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas SV Nets, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

94. 1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojumu tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40%.

38Kabeļtelevīzija (...) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto

69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

70teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. SV Nets nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"SV Nets elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88SV Nets elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraidei ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

135"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

136pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

137resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

138fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

139rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

140fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

141Ziņojumā ir norādīts, ka SV Nets

142nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

143sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz.

144Līdz ar to var secināt, ka

145apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

146pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1474.3. Interneta piekļuves

148pakalpojuma sniegšanas tirgus

149Publiskie interneta piekļuves

150pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

151"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

152saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

153kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

154un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

155u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

156pārraides tīklā.

157Saskaņā ar Elektronisko sakaru

158likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

159nodrošināti:

160- Satelītu tīklos un fiksētos

161elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

162ieskaitot internetu);

163- Mobilo zemes elektronisko sakaru

164tīklos;

165- Tīklos, kurus izmanto radio un

166televīzijas signāla izplatīšanai;

167- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

168tīklos;

169- Elektrības kabeļu sistēmās,

170ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

171Interneta piekļuves sniedzējs ir

172komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

173piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

174iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

175ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

176joslas.

177Internets ir pasaules lielākais

178intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

179nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

180iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

181interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

182jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

183klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

184viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

185Interneta vietējās piekļuves

186pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

187tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

188ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

189pakalpojuma sniedzējiem.

190Interneta piekļuves pakalpojumu

191sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

192vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, SV Nets, kā arī

193BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA

194"Promaks" un SIA "MFL Serviss" darbojas mazumtirdzniecības

195pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti

196galalietotājiem.

197Interneta starptautiskās piekļuves

198pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

199u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

200pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

201lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

202un SV Nets tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

203pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

204pakalpojumus, kuri to nodrošina.

205BALTKOM sniedz vietējās interneta

206piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

207izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM sais­tītais

208uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

209Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

210Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

211pakalpojumus nesniedz.

212SV Nets interneta piekļuves

213pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

214savu elektronisko sakaru tīklu.

2154.4. Publisko datu un elektronisko

216ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

217Publisko datu un elektronisko

218ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

219sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

220maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

221publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

222televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

223elektronisko sakaru tīklos".

224Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

225pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

226elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

227"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

228savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

229rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

230SV Nets publisko datu un

231elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

232pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

233tīklu.

234Ņemot vērā iepriekš minēto,

235Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

236ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

237publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

238tirgus.