4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas LATBŪVSERVISS, varētu definēt kā interneta

8piekļuves un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

9tirgus.

104.1. Televīzijas un skaņas

11izplatīšanas pakalpojumu tirgus

12Radio un televīzijas likuma

132.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

14pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

15tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

16programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

17raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

18veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

19standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

20(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

21Saskaņā ar Konkurences padomes

22rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

23tehnoloģijas:

241) pārraide ar kabeļtīkla

25palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

262) pārraide ar individuālo

27mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

28palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

293) pārraide ar virszemes digitālās

30ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

31televīzijas pakalpojumi);

324) pārraide ar satelīta signālu

33uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

34(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

35Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

36varētu atrasties dominējošā stāvoklī kabeļtelevīzijas pakalpojumu

37tirgū Salaspilī. Tā tirgus daļa minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā

38ir lielāka par 60% (*).

39Kabeļtelevīzija (...) ir

40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

58(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

63operatori.

64No pieprasījuma puses

65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

71teritorija.

72Faktiski konkurence

73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

77operatoriem.

78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumus

80Salaspilī, izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus.

81LATBŪVSERVISS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas pakalpojumu

82tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumus

83Salaspilī.

84Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

85"LATBŪVSERVISS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta

86un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas

89pakalpojumu sniegšanai LATBŪVSERVISS elektronisko sakaru tīkls

90nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts,

91izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100

92MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču

93diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

94pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

95jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

96Līdz ar to var secināt, ka

97apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

98pakalpojumu sniegšanas tirgus Salaspilī.

994.2. Balss telefonijas pakalpojuma

100tirgus

101Balss telefonijas pakalpojums ir

102publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

103signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

104tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

105galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

106sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

107sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

108elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

109elektronisko sakaru tīklā.

110Līdz šim vērtējot balss

111telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

112sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

113aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

114Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

115pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

116Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

117Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

118definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

119Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

120visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

121BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

122kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

123mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

124vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā un

125Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. BALTKOM

126fiksēto balss telefonijas abonentu skaits ir (*). Starptautisko

127balss telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

128elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

129elektronisko sakaru operatoriem: SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

130Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

131elektronisko sakaru tīkliem.

1322007.gada 1.oktobrī BALTKOM ir

133uzsācis piedāvāt balss telefonijas pakalpojumus mobilajā

134elektronisko sakaru tīklā Latvijā, izmantojot pēcapmaksas kartes.

135Saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

136numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

137telefonu tīklu numuriem. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā

138esošo informāciju BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Baltinet Data"

139ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

140sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos resursus -

141numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko fiksēto

142telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas rajonā.

143Ziņojumā ir norādīts, ka

144LATBŪVSERVISS nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

145pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus

146nesniedz.

147Līdz ar to var secināt, ka

148apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

149pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1504.3. Interneta piekļuves

151pakalpojuma sniegšanas tirgus

152Publiskie interneta piekļuves

153pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

154"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

155saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

156kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

157un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

158u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

159pārraides tīklā.

160Saskaņā ar Elektronisko sakaru

161likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

162nodrošināti:

163- Satelītu tīklos un fiksētos

164elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

165ieskaitot internetu);

166- Mobilo zemes elektronisko sakaru

167tīklos;

168- Tīklos, kurus izmanto radio un

169televīzijas signāla izplatīšanai;

170- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

171tīklos;

172- Elektrības kabeļu sistēmās,

173ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

174Interneta piekļuves sniedzējs ir

175komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

176piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

177iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

178ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

179joslas.

180Internets ir pasaules lielākais

181intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

182nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

183iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

184interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

185jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

186klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

187viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

188Interneta vietējās piekļuves

189pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

190tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

191ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

192pakalpojuma sniedzējiem.

193Interneta piekļuves pakalpojumu

194sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

195vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, LATBŪVSERVISS, kā

196arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data",

197SIA "Promaks", SIA "MFL Serviss", SIA "SV Nets", SIA "Uninet",

198SIA "Tekalats" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū,

199t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.

200Interneta starptautiskās piekļuves

201pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

202u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

203pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

204lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

205un LATBŪVSERVISS tieši nesniedz starptautiskās interneta

206piekļuves pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru

207komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

208BALTKOM sniedz vietējās interneta

209piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

210izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

211uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

212Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM

213saistītais uzņēmums SIA "Tekalats" interneta piekļuves

214pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā

215(Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu elektronisko sakaru

216tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta

217piekļuves pakalpojumus nesniedz.

218LATBŪVSERVISS interneta piekļuves

219pakalpojumus sniedz tikai Salaspilī, izmantojot savu elektronisko

220sakaru tīklu.

2214.4. Publisko datu un elektronisko

222ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

223Publisko datu un elektronisko

224ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

225sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

226maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

227publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

228televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

229elektronisko sakaru tīklos".

230Publisko datu un elektronisko

231ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un

232Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus elektronisko sakaru

233tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Aldems" sniedz publisko

234datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Jelgavā,

235izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM saistītais

236uzņēmums SIA "Tekalats" publisko datu un elektronisko ziņojumu

237pārraides pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona

238teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu

239elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos

240BALTKOM publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides

241pakalpojumus nesniedz.

242LATBŪVSERVISS publisko datu un

243elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai

244Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

245Ņemot vērā iepriekš minēto,

246Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

247ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

248publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

249tirgus.