9. pants

Konkurences padome 2009.gada

20.aprīlī no VID APP saņēma atbildes vēstuli Nr.13.3.1/8534,

kurai pievienots saraksts "Populārākie Latvijā realizētie

alkoholiskie dzērieni (neskaitot vīnu un alu) 2008.gadā", kur

38.pozīcijās ir iekļauti apvienošanas dalībnieku importētie,

ražotie dzērieni vai dzērieni, kuru sakarā apvienošanās

dalībnieki ir snieguši muitas noliktavas turētāja

pakalpojumus.

Pamatojoties uz VID APP sniegto

informāciju, kopējā alkoholisko dzērienu realizācija Latvijas

teritorijā 2007.gadā pēc apjoma (dal) bija 7 397 069 un 2008.gadā

pēc apjoma (dal) bija 6 921 742 (sk. tabulu Nr.1). Izvērtējot

minēto informāciju, tiek secināts, ka šis konkrētais tirgus ir

stagnējošs ar lejupejošu tendenci, tāpēc koncentrācijas

palielināšanās šādā tirgū būtiski samazina konkurences līmeni un

līdz ar to palielinās bīstamība, ka konkurence var tikt negatīvi

ietekmēta.

Tabula Nr.1

Kopējā alkoholisko

dzērienu realizācija Latvijā (neskaitot alu)

Alkoholiskie dzērieni

2007.gads

2008.gads

dal

īpatsvars %

dal

īpatsvars %

Kopā

7 397 069

100%

6 921 742

100%

Alkoholiskie kokteiļi

1 440224

19%

1 298 184

19%

Citi alkoholiskie dzērieni

(Melnais balzams, rums utt.)

429 757

6%

378 823

5%

Degvīns

1 938 784

26%

1 944 039

28%

Dzirkstošais vīns

854 778

12%

824 004

12%

Konjaks, brendijs

396 097

5%

376 459

5%

Liķieris

142 030

2%

139 080

2%

Raudzētie dzērieni (sidrs

utt.)

762 197

10%

572 909

8%

Stiprinātie vīni

195 990

3%

182 120

3%

Vīns

1 057 264

14%

1 037 096

15%

Viskijs

179 948

2%

169 028

2%

Šajā lietā, lai izvērtētu

konkurences apstākļus attiecīgajos lietā definētajos konkrētajos

tirgos, tajā skaitā tiek izmantots iepirkuma varas koncepts, kas

ietverts Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā un detalizētāk

vērtēts Konkurences padomes izstrādātajās Vadlīnijās5

"Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai", kur ir

norādīts, ka mazumtirgotājs savu iepirkuma varu pār piegādātāju

var realizēt kā:

1) klients, kad

mazumtirgotājs iepērk preces tālākpārdošanai (gala

patērētājam);

2) konkurents, kad

mazumtirgotājs pārdod pašzīmola preces (angļu val. - private

label), kuras dublē/aizvieto piegādāju preces.

Šāda vara var dot mazumtirgotājam

būtisku ietekmi attiecībās ar ražotāju/piegādātāju, pat ja

mazumtirgotāja tirgus daļa ir samērā maza, salīdzinot ar klasisko

dominējošā stāvokļa noteikšanas izpratni pārdevēja tirgus varai

(monopola apmēra noteikšanas kritērijiem). EK Rewe/Meinl

6 lietā norādījusi, ka iepirkuma varu var realizēt,

tajā skaitā, ja ražotāja/piegādātāja piegādes vienam

mazumtirgotājam pārsniedz 22% no ražotāja/piegādātāja kopējā

apgrozījuma. Tāda apmēra apgrozījuma pilnīga aizvietošana ar

jaunu pircēju/pircējiem nevar notikt bez ievērojamiem zaudējumiem

ražotājam/piegādātājam.

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.pantā iekļauto dominējošā stāvokļa definīciju ir jāpierāda, ka

attiecīgajai komercsabiedrībai ir tirgus vara, t.i., tirgus

dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks stāvoklis

konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj

ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā

konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi

vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem

vai patērētājiem. Tāpēc tika pieprasīta un izanalizēta

informācija no mazumtirdzniecības ķēdēm, kas tika apkopota tabulā

Nr.2.

Tabula Nr.2

Lielāko

alkoholisko dzērienu piegādātāju īpatsvars 2008.gadā noteiktās

kategorijās (*)

Degvīna realizācijas tirgus

Latvijas teritorijā