5. pants

1Saskaņā ar Ziņojuma pielikumā

2Nr.5 sniegto informāciju Latvijā reģistrēto Sylvester

3grupas un Stora Enso grupas uzņēmumu darbība pārklājas

4šādu preču tirgos: zāģmateriāli, koksne (zāģbaļķi, papīrmalka,

5kurināmā malka) un zāģmateriālu blakus produkti (šķelda).

6Nolūkā konstatēt, vai apvienošanās

7rezultātā netiks radīts vai nostiprināts dominējošais stāvoklis

8kādā no konkrētajiem tirgiem, Konkurences padome izvērtēja

9Stora Enso Oyj un AS Sylvester saistīto

10Latvijā reģistrēto uzņēmumu tirgus daļas vairākos konkrētajos

11tirgos.

12Lietas izskatīšanas gaitā

13Konkurences padome konstatēja, ka konkrēto preču tirgi

14Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē, kuros apvienošanās

15rezultātā notiks koncentrācijas palielināšanās, ir:

16- koksnes resursu iegūšanas

17tirgus;

18- zāģbaļķu realizācijas

19tirgus;

20- papīrmalkas eksporta piegādes

21tirgus;

22- kurināmās malkas realizācijas

23tirgus;

24- zāģmateriālu realizācijas

25tirgus.

26Konkurences padome izvērtēja

27apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem konkrētajos

28tirgos, kuri apvienošanās rezultātā tiek ietekmēti

29horizontāli.

305.1. Koksnes resursu iegūšanas

31tirgus

32Koksnes iepircēji ir uzņēmumi, kas

33koksni apstrādā, pārstrādā, veic tālāku pārdošanu vai eksportē.

34Konkurences padome uzskata, ka, ņemot vērā tirgus apstākļus,

35koksnes resursu iegūšanas tirgus ir uzskatāms par atsevišķu

36konkrētās preces tirgu Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

37izpratnē. Šie tirgus apstākļi ir:

38- koksnes resursu iegūšana ir

39reglamentēta normatīvajos aktos, jo koksnes resursi ir

40ierobežoti. Atšķirīga situācija ir koksnes (zāģbaļķu, papīrmalkas

41u.c.) izmantošanas vai pārdošanas tālākai pārstrādei jomā, kas

42nav speciāli reglamentēta;

43- koksnes resursu iegūšanas tirgū

44ir daudz pārdevēju - privāto mežu īpašnieku, kuru skaits saskaņā

45ar kooperatīvās sabiedrības Latvijas mežu īpašnieku asociācijas

46sniegto informāciju ir ap 155 tūkstoši, un LVM. Turklāt viena

47koksnes resursu (augošu koku) pārdevēja - LVM - apsaimniekošanā

48ir ap 50% no Latvijā esošajiem koksnes resursiem;

49- pārsvarā koksnes resursi tiek

50pārdoti augošu koku veidā (LVM šobrīd pārdod tikai augošus kokus,

51bet privāto mežu īpašnieki pārdod gan cirsmas, gan apaļkokus).

52Neatkarīgi no apvidus, kur notiek meža izstrāde, tiek iegūti

53apaļkoki (gan zāģbaļķi, gan papīrmalka, gan kurināmā malka).

54Savukārt koksnes un koka izstrādājumu izmantošana vai pārdošana

55tālākai pārstrādei ir daudz specializētāka, piemēram, papīrmalku

56un celulozes šķeldu eksportē uz ārvalstīs esošajām celulozes

57rūpnīcām, zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu ražošanā un

58būvniecībā u.tml.;

59- koksnes resursu iegūšanas tirgū

60koksni relatīvi nelielos daudzumos iepērk arī daudzi starpnieki,

61kuri koksni kopā vai pa sortimentiem (papīrmalka, zāģbaļķi)

62sakrāj lielākās partijās un pēc tam pārdod pārstrādātājiem vai

63eksportētājiem.

64Lietas izpētē iegūtā informācija

65ļauj izdarīt secinājumu, ka šis konkrētās preces tirgus varētu

66tikt sadalīts segmentos atkarībā no preces īpašībām un

67izmantošanas mērķa, preces cenas un iegūšanas avotiem.

68Atkarībā no koksnes resursu

69iegūšanas avotiem, koksnes resursu iegūšanas tirgu var sadalīt

70šādos segmentos:

71- koksnes resursu iegūšana pēc

72ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kurus uzņēmējsabiedrības ir

73noslēgušas ar Latvijas rajonu virsmežniecībām;

74- koksnes resursu iegūšana meža

75platībās sakarā ar LVM organizēto izsoļu rezultātiem;

76- koksnes resursu iegūšana privāto

77mežu īpašniekiem piederošajās meža platībās.

78Šīs apvienošanās lietas sakarā kā

79konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta

803.punkta izpratnē tiek definēts kā Latvijas teritorija. Konkrētā

81ģeogrāfiskā tirgus noteikšana tika pamatota ar šādiem

82argumentiem:

83- koksnes resursi tiek iegūti visā

84Latvijas teritorijā;

85- vairāku tirgus dalībnieku

86sniegtā informācija liecina, ka koksne tiek iepirkta dažādos

87Latvijas rajonos un konkurence konkrētajā tirgū ir lielāka

88teritorijās, kas atrodas tuvu ostām vai koksnes pārstrādes

89uzņēmumiem. Daži tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka tie cenšas

90veikt mežizstrādi (vai arī iepirkt apaļkokus) apvidos, kur tie

91veic koksnes pārstrādi (a/s "Lindeks", SIA "Cord"). Citi tirgus

92dalībnieki ir norādījuši, ka koksne pārstrādes uzņēmumiem tiek

93piegādāta ne tikai no tuvākajām teritorijām, bet arī no visas

94Latvijas (piemēram, ...*, a/s "Inčukalns Timber", ...*, SIA

95Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva").

96Kooperatīvā sabiedrība Latvijas

97Meža īpašnieku asociācija sniedza viedokli (04.02.2003. vēstule

98Nr.1-5/03), ka transportēšanas izmaksas ir viens no svarīgākajiem

99faktoriem, kas tiek izvērtēts, izvēloties vietas, kur iegādāties

100cērtamo platību vai apaļkokus. Koksnes pārstrādātāji iepērk

101apaļkokus pārsvarā no tām vietām, kas atrodas tuvu kokzāģētavām.

102Optimālais attālums no pārstrādes uzņēmuma (kokzāģētavas) līdz

103šīm vietām ir līdz 100 km, taču nereti iepircēji iepērk apaļkokus

104arī no attālākām vietām, t.i., līdz pat 200-300 km.

105Tātad konkrētais tirgus

106Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir koksnes resursu

107iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā. Taču, ņemot vērā, ka lietas

108izpētes gaitā tika iegūta informācija, ka transporta izmaksas ir

109viens no būtiskākajiem faktoriem, uzņēmējsabiedrībai izvēloties

110koksnes resursu iegūšanas vietu, kā arī tika iegūtas ziņas par

111to, ka konkurences apstākļi dažādos Latvijas reģionos (Latvijas

112rietumdaļā un austrumdaļā) nav vienlīdzīgi, Konkurences padome

113izvērtēja iespēju noteikt šaurākus ģeogrāfiskos tirgus, t.i.,

114atsevišķu LVM mežsaimniecības teritoriju, kā arī izvērtēja

115Stora Enso grupas un Sylvester grupas tirgus daļas

116šajās teritorijās.

117Koncentrācija

118konkrētajā tirgū

119Saskaņā ar iesniedzēja 28.01.2003.

120vēstulē sniegto informāciju apvienošanās dalībnieki neiegūst

121koksnes resursus pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.

122Konkurences padomei nav pieejama informācija par to, kādu daļu no

123privātajos mežos iegūtā koksnes resursu apjoma sastāda

124apvienošanās dalībnieku 2001. un 2002.gadā iegūtais koksnes

125resursu apjoms. Tāpēc Konkurences padome izvērtēja apvienošanās

126dalībnieku koksnes resursu iegūšanas apjomu LVM organizētajās

127izsolēs un aprēķināja maksimāli iespējamo kopējo tirgus daļu

128izsoles segmentā 2001. un 2002.gadā. Ģeogrāfiski minimālais

129segments, informācija par kuru ir pieejama Konkurences padomei,

130ir LVM mežsaimniecība.

131Izvērtējot LVM sniegto informāciju

132(04.02.2003. vēstule Nr.165/12/3.1) attiecībā uz 5 lielākajiem

133koksnes resursu ieguvējiem katrā no LVM mežsaimniecībām, var

134secināt, ka:

1355.1.1. 2001.gadā Stora Enso

136grupa (SIA "Stora Enso Mežs") ir sastopama starp 5

137lielākajiem koksnes resursu ieguvējiem tikai Rietumvidzemes

138mežsaimniecībā un Zemgales mežsaimniecībā. Nevienā no tām SIA

139"Stora Enso Mežs" nav lielākais koksnes resursu ieguvējs.

140Rietumvidzemes mežsaimniecībā SIA "Stora Enso Mežs" ieņem 4.vietu

141pēc iegūtā koksnes resursu apjoma, un Zemgales mežsaimniecībā SIA

142"Stora Enso Mežs" ieņem 2.vietu pēc iegūtā koksnes resursu

143apjoma. Kopumā 2001.gadā SIA "Stora Enso Mežs" maksimāli

144iespējamā tirgus daļa izsoles segmentā Rietumvidzemes

145mežsaimniecībā bija …* %. Savukārt Zemgales mežsaimniecībā

146izsoles segmentā SIA "Stora Enso Mežs" maksimāli iespējamā tirgus

147daļa bija …* %.

148Teorētiski pārējās mežsaimniecībās

149SIA "Stora Enso Mežs" varētu atrasties mazāko ieguvēju starpā,

150ieņemot 6.vietu un zemāk pēc attiecīgajā mežsaimniecībā iegūtā

151koksnes resursu apjoma. Izvērtējot šādu iespēju, Konkurences

152padome konstatēja, ka minētajā gadījumā SIA "Stora Enso Mežs"

153tirgus daļa jebkurā mežsaimniecībā izsoles segmentā varētu

154svārstīties …* % robežās.

1555.1.2. 2001.gadā Sylvester

156grupa (SIA "Silvesters Valka") ir sastopama starp 5

157lielākajiem koksnes resursu ieguvējiem tikai Austrumvidzemes

158mežsaimniecībā. No Sylvester grupas Latvijā reģistrētajiem

159uzņēmumiem 2001.gadā izsoles segmentā darbojās tikai SIA

160"Silvesters Valka". SIA "Silvesters Valka" pēc iegūtā koksnes

161resursu apjoma ieņem 5.vietu. SIA "Silvesters Valka" maksimāli

162iespējamā tirgus daļa Austrumvidzemes mežsaimniecībā izsoles

163segmentā varētu būt ne lielāka par …* %.

164Teorētiski pārējās mežsaimniecībās

165SIA "Silvesters Valka" varētu atrasties mazāko ieguvēju starpā,

166ieņemot 6.vietu vai zemāk pēc attiecīgajā mežsaimniecībā iegūtā

167koksnes resursu apjoma. Izvērtējot šādu iespēju, Konkurences

168padome konstatēja, ka minētajā gadījumā SIA "Silvesters Valka"

169tirgus daļa jebkurā mežsaimniecībā izsoles segmentā nevarētu

170pārsniegt …* %.

171Lielākie koksnes resursu ieguvēji

172izsoles segmentā Latvijas teritorijā (visās mežsaimniecībās)

1732001.gadā bija SIA Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums "Latsin"

174(...*m3), SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva" (...* m3), SIA

175"Nelss" (...* m3). Salīdzināšanai SIA "Stora Enso Mežs" iegūtais

176koksnes resursu apjoms izsoles segmentā 2001.gadā bija …* m3 un

177SIA "Silvesters Valka" - …* m3.

178Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

1792001.gadā kopējā SIA "Stora Enso Mežs" un SIA "Silvesters Valka"

180tirgus daļa izsoles segmentā Latvijas teritorijā nesasniedza

18140%.

1825.1.3. Analoģiski izvērtējot

183Stora Enso grupas un Sylvester grupas Latvijā esošo

184uzņēmumu tirgus daļas koksnes resursu iegūšanas tirgū izsoles

185segmentā 2002.gadā, Konkurences padome secina, ka 2002.gadā

186minēto kompāniju saistīto, Latvijas Republikā reģistrēto,

187uzņēmumu kopējā tirgus daļa izsoļu segmentā nesasniedza 40%. SIA

188"Stora Enso Mežs" ir sastopama starp 5 lielākajām koksnes resursu

189ieguvējām Austrumvidzemes (4.vietā), Dienvidkurzemes (3.vietā),

190Rietumvidzemes (3.vietā), Zemgales (2.vietā) un Ziemeļkurzemes

191(2.vietā) mežsaimniecībā. Maksimāli iespējamā SIA "Stora Enso

192Mežs" tirgus daļa izsoles segmentā 2002.gadā varētu būt ne

193lielāka par …* %. Savukārt Sylvester grupas Latvijā

194reģistrētie uzņēmumi nav sastopami starp 5 lielākajiem koksnes

195resursu ieguvējiem nevienā no mežsaimniecībām. Teorētiski tie var

196atrasties zemākās vietās, un, izvērtējot šādu iespēju,

197Konkurences padome konstatēja, ka Sylvester grupas Latvijā

198reģistrēto uzņēmumu kopējā tirgus daļa izsoles segmentā 2002.gadā

199varētu būt ne lielāka par …* %. 2002.gadā izsoles segmentā

200lielākie koksnes resursu ieguvēji bija SIA Latvijas-Somijas

201kopuzņēmums "Silva" (...* m3) un SIA Latvijas-Zviedrijas

202kopuzņēmums "Latsin" (...* m3). Salīdzināšanai SIA "Stora Enso

203Mežs" izsolēs iegūtais koksnes resursu apjoms 2002.gadā bija …*

204m3.

205Kā tas minēts iepriekš,

206Konkurences padomei nav pieejama informācija par kopējo koksnes

207resursu iegūšanas apjomu no privāto mežu īpašniekiem, bet rīcībā

208esošā informācija (ZM mājaslapā publicētie dati par ikgadējiem

209ciršanas apjomiem no Tirgus ziņojuma Eiropas Ekonomikas komisijas

210Koksnes komitejas 60.sesijai 2002.gada 24.-27.septembrī) liecina,

211ka pēdējos gados ir vērojama tendence, ka privāto mežu

212īpašniekiem piederošajos mežos mežizstrādes apjoms (m3) ir

213lielāks nekā LVM apsaimniekošanā esošajos mežos. Tā saskaņā ar

214minēto ziņojumu 2001.gadā privātajos mežos tika iegūts aptuveni

215divas reizes lielāks koksnes resursu apjoms nekā LVM

216apsaimniekošanā esošajos mežos. Savukārt iesniedzēja sniegtā

217informācija (28.01.2003. vēstulē) liecina, ka SIA "Stora Enso

218Mežs" iegūtais koksnes resursu apjoms privāto mežu segmentā veido

219...* % un izsoļu segmentā - ...* % no SIA "Stora Enso Mežs"

220koksnes resursu kopējā iegūtā apjoma (t.i., apjoma, kas iegūts

221visos segmentos). Pamatojoties uz minēto, var secināt, ka SIA

222"Stora Enso Mežs" tirgus daļa privāto mežu segmentā ir mazāka

223nekā izsoļu segmentā. Turklāt Stora Enso grupas un

224Sylvester grupas Latvijā reģistrētie uzņēmumi neiegūst

225koksnes resursus pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, t.i.,

226nedarbojas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu segmentā.

227Pamatojoties uz minēto, var

228secināt, ka koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijas teritorijā

229apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieki neiegūs dominējošo

230stāvokli.

2315.2. Koksnes realizācijas

232tirgus

233Konkurences padome izskatīja

234atsevišķi zāģbaļķu realizācijas tirgu, papīrmalkas realizācijas

235tirgu un kurināmās malkas realizācijas tirgu, jo minētās preces

236nav savstarpēji aizvietojamas. Šo viedokli var pamatot ar šādiem

237argumentiem:

238- tirgus dalībnieku sniegtā

239informācija (SIA "Cord" 24.01.2003. vēstule Nr.1/03-12.2/21, SIA

240"Rottneros Baltic" 23.01.2003. vēstule, SIA "Vika Wood"

24120.01.2003, vēstule, SIA "Komiss" 29.01.2003. vēstule Nr.28 u.c.)

242liecina, ka zāģbaļķi, papīrmalka un kurināmā malka nav

243savstarpēji aizvietojamas preces. Atsevišķos gadījumos ir līdzīga

244sīkbaļķu un papīrmalkas cena un kvalitāte, apses papīrmalkas un

245kurināmās malkas cena, kā arī ir gadījumi, kad zāģbaļķi tiek

246lietoti celulozes ražošanā, jo rodas problēmas ar papīrmalkas

247piegādi. Daļa papīrmalkas var tikt izmantota pārstrādei

248specifisku zemākas kvalitātes produktu ražošanai;

249- tirgus dalībnieku sniegtā

250informācija liecina, ka zāģbaļķu un papīrmalkas, kā arī

251papīrmalkas un kurināmās malkas savstarpējo aizvietojamību nosaka

252to cena. Izvērtējot rīcībā esošo informāciju par zāģbaļķu un

253papīrmalkas cenām, Konkurences padome secina, ka zāģbaļķu un

254papīrmalkas cenas parasti būtiski atšķiras;

255- katra no minētām precēm tiek

256izmantota dažādiem mērķiem: zāģbaļķus izmanto galvenokārt

257zāģmateriālu ražošanai, papīrmalku izmanto celulozes ražošanai,

258kurināmo malku izmanto apkurei.

2595.2.1. Zāģbaļķu realizācijas

260tirgus

261Konkurences padome, ņemot vērā

2625.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

263Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā zāģbaļķu

264realizācijas tirgu.

265Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

266Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

267teritorija. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka

268konkrētais ģeogrāfiskais tirgus šajā gadījumā varētu būt šaurāks

269nekā Latvijas teritorija.

270Tādējādi konkrētais tirgus

271Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir zāģbaļķu

272realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

273Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas

274uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu

275īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās

276integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt

277pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i.,

278ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas).

279Koncentrācija

280konkrētajā tirgū

281Konkurences padome secināja, ka

282Stora Enso grupas Latvijā esošo uzņēmumu un Sylvester

283grupas Latvijā esošo uzņēmumu kopējā tirgus daļa zāģbaļķu

284realizācijas tirgū pēc apvienošanās nesasniegs 40%. Šāds

285secinājums ir pamatots ar šādiem argumentiem:

286- 2001.gadā apvienošanās

287dalībnieku kopējais zāģbaļķu eksporta un vietējās realizācijas

288apjoms, pamatojoties uz Ziņojumā un iesniedzēja 28.01.2003.

289vēstulē sniegto informāciju, bija ...* m3. Savukārt zāģbaļķu

290eksporta apjoms no Latvijas 2001.gadā, pamatojoties uz Zemkopības

291ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

292bija 533 700 m3. Konkurences padomei nav pieejama informācija par

293zāģbaļķu vietējās realizācijas apjomu 2001.gadā, bet, ņemot vērā,

294ka zāģbaļķi pārsvarā tiek patērēti Latvijā (kokzāģētavās),

295Konkurences padome pieļāva, ka zāģbaļķu vietējās realizācijas

296apjoms nav mazāks par zāģbaļķu eksporta apjomu. Tādējādi

297maksimāli iespējamā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa

298zāģbaļķu realizācijas tirgū (vietējā realizācijā un eksportā)

2992001.gadā nepārsniedza ...* %.

3002002.gadā apvienošanās dalībnieku

301kopējais zāģbaļķu eksporta un vietējās realizācijas apjoms,

302pamatojoties uz Ziņojumā un iesniedzēja 28.01.2003. vēstulē

303sniegto informāciju, bija ...* m3. Pamatojoties uz GMP

30417.01.2003. vēstulē Nr.16.5.2/1189 sniegto informāciju,

305Konkurences padome aprēķināja kopējo zāģbaļķu eksporta apjomu no

306Latvijas - ...* m3. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas

307par zāģbaļķu vietējās realizācijas apjomu 2002.gadā, bet, ņemot

308vērā iepriekšējā rindkopā minēto faktu, apvienošanās dalībnieku

309kopējā maksimāli iespējamā tirgus daļa zāģbaļķu realizācijas

310tirgū (vietējā realizācijā un eksportā) nepārsniedz ... * %.

311Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

312zāģbaļķu realizācijas tirgū apvienošanās rezultātā apvienošanās

313dalībnieki neiegūs dominējošo stāvokli.

3145.2.2. Papīrmalkas eksporta

315tirgus

316Konkurences padome, ņemot vērā

3175.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

318Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā papīrmalkas

319eksporta piegādes tirgu.

320Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

321Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

322teritorija, jo visa Latvijas teritorijā iegūtā papīrmalka tiek

323eksportēta. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka

324papīrmalkas eksporta tirgus varētu būt šaurāks nekā Latvijas

325teritorija.

326Tādējādi konkrētais tirgus

327Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir papīrmalkas

328eksporta piegādes tirgus Latvijas teritorijā.

329Latvijā nav celulozes rūpnīcu,

330tāpēc papīrmalku Latvijā nepatērē, bet eksportē uz ārvalstīs

331esošajām celulozes rūpnīcām (Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā,

332Lielbritānijā u.c.). Papīrmalkas tirgum ir raksturīgs, ka

333papīrmalku iepērk vairāki iepircēji no koksnes resursu ieguvējiem

334salīdzinoši nelielās partijās, tad uzkrāj lielākas partijas un

335realizē uzņēmumiem, kas papīrmalku eksportē. Bez tam ir

336raksturīgs, ka papīrmalku eksportē ārvalstu uzņēmumu Latvijā

337reģistrētie meitas uzņēmumi saistītiem uzņēmumiem ārvalstīs

338(vertikālās integrācijas tendence).

339Koncentrācija

340konkrētajā tirgū

341Konkurences padome izvērtēja

342Stora Enso grupas Latvijā esošo uzņēmumu un Sylvester

343grupas Latvijā esošo uzņēmumu kopējo papīrmalkas eksporta

344apjomu.

345Pamatojoties uz Zemkopības

346ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

3472001.gadā papīrmalkas eksports no Latvijas bija 3 990 100 m3.

348Ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka kopējais apvienošanās

349dalībnieku papīrmalkas eksporta apjoms 2001.gadā bija ...* m3.

350Tādējādi kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa papīrmalkas

351eksporta tirgū 2001.gadā bija ...* %. Lielākais apvienošanās

352dalībnieku konkurents papīrmalkas eksportā 2001.gadā bija SIA

353"Baltfor Ltd.", tās tirgus daļa konkrētajā tirgū šajā gadā bija

35411%. Mazākie konkurenti ir SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums

355"Silva" - 9%, SIA "Rottneros Baltic" - 7%, SIA

356Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums "Latsin" - 6%.

357Lai aprēķinātu kopējo papīrmalkas

358eksporta apjomu 2002.gadā, Konkurences padome pieprasīja

359informāciju par papīrmalkas eksporta apjomu no vairākiem tirgus

360dalībniekiem, jo GMP sniegtā informācija neļāva aprēķināt to

361precīzi. Izvērtējot saņemto informāciju, Konkurences padome

362konstatēja, ka minimālais kopējais papīrmalkas eksporta apjoms no

363Latvijas 2002.gadā bija 3 241 719 m3. Savukārt Ziņojumā sniegtā

364informācija liecina, ka apvienošanās dalībnieku kopējais

365papīrmalkas eksporta apjoms šajā gadā bija ...* m3. Tādējādi

366maksimāli iespējamā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa

367papīrmalkas eksporta tirgū 2002.gadā bija ...* %. Lielākie

368apvienošanās dalībnieku konkurenti papīrmalkas eksporta tirgū

369Latvijas teritorijā ir SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva"

370(tirgus daļa aptuveni 27%), SIA "Baltfor Ltd." (tirgus daļa

371aptuveni 15%) un SIA "Rottneros Baltic" (tirgus daļa aptuveni

37211%).

373Gan 2001., gan 2002.gadā atsevišķi

374Stora Enso grupas Latvijā reģistrēto uzņēmumu tirgus daļa

375papīrmalkas eksporta tirgū veidojās praktiski tikpat liela kā

376kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa, tas nozīmē, ka kopējā

377apvienošanās dalībnieku tirgus daļa praktiski netiek ietekmēta

378apvienošanās rezultātā un koncentrācija konkrētajā tirgū ir

379minimāla.

3805.2.3. Kurināmās malkas

381realizācijas tirgus

382Konkurences padome, ņemot vērā

3835.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

384Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā kurināmās malkas

385realizācijas tirgu.

386Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

387Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

388teritorija.

389Tādējādi konkrētais tirgus

390Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir kurināmās malkas

391realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

392Koncentrācija

393konkrētajā tirgū

394Iesniedzējs Ziņojumā ir norādījis,

395ka apvienošanās dalībnieku kopējais kurināmās malkas

396tirdzniecības apjoms ir mazāks par ...* m3, neieskaitot eksportu

397(nav norādīts laika periods). Pamatojoties uz Zemkopības

398ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

3992001.gadā kurināmās malkas iegūšanas apjoms bija 1 550 000 m3.

400Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa veido mazāk par ...* %

401no 1 550 000 m3, tāpēc, pieņemot, ka kurināmās malkas iegūšanas

402apjoms Latvijā 2002.gadā būtiski nemainījās, salīdzinot ar

4032001.gadu, Konkurences padome secināja, ka konkurences apstākļi

404kurināmās malkas tirgus vietējās realizācijas segmentā netika

405ietekmēti negatīvi.

406Bez tam Konkurences padome

407izvērtēja apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem

408kurināmās malkas tirgus eksporta segmentā.

409GMP ir sniegusi informāciju par 5

410lielākajiem kurināmās malkas importētājiem un eksportētājiem

4112001. un 2002.gadā. Apvienošanās dalībnieki 2001. un 2002.gadā

412neatradās starp 5 lielākajiem kurināmās malkas importētājiem

413...*.

414Pamatojoties uz iepriekš minēto,

415var secināt, ka kurināmās malkas realizācijas tirgū apvienošanās

416rezultātā apvienošanās dalībnieki neiegūs dominējošo

417stāvokli.

4185.3. Zāģmateriālu realizācijas

419tirgus

420Konkurences padome uzskata, ka

421konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

422izpratnē ir zāģmateriālu realizācijas tirgus. Zāģmateriāli tiek

423ražoti no zāģbaļķiem un tiek izmantoti galvenokārt ēku

424celtniecībai un atjaunošanai, galdniecībai, mēbeļu izgatavošanai

425un iepakošanas vajadzībām un to ražošanai ir nepieciešamas

426speciālas iekārtas. Attiecībā uz ģeogrāfisko tirgu vairākās

427Eiropas Komisijas lietās attiecībā uz apvienošanos kokmateriālu

428tirgū tika izdarīts secinājums, ka zāģmateriālu tirgus ir

429pasaules mēroga vai Eiropas mēroga tirgus (lieta Nr.Comp/M.2473 -

430Finnforest/Moelven Industries, lieta Nr.IV/M.646 -

431Repola/Kymmene, lieta Nr.Comp/M.1996 - SCA/Graninge/JV).

432Konkurences padome ņēma vērā minēto ģeogrāfiskā tirgus

433noteikšanas kārtību, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

434Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta

4353.punkta izpratnē ir Latvijas teritorija.

436Tādējādi konkrētais tirgus

437Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir zāģmateriālu

438realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

439Koncentrācija

440konkrētajā tirgū

441Pamatojoties uz vairāku tirgus

442dalībnieku sniegto informāciju par zāģmateriālu realizācijas

443apjomu, Konkurences padome secināja, ka nav lietderīgi aprēķināt

444apvienošanās dalībnieku tirgus daļu konkrētajā tirgū, jo vairāku

445konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi ir daudz lielāki par

446kopējo apvienošanās dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjomu.

447Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju kopējais apvienošanās

448dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjoms 2001.gadā bija ...*

449m3. Savukārt konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi bija

450šādi: SIA "Vika Wood" - 122 844 m3, a/s "Inčukalns Timber" - 114

451269 m3, SIA "Komiss" - 16 985 m3 utt. 2002.gadā kopējais

452apvienošanās dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjoms bija

453...* m3. Savukārt konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi

454bija šādi: SIA "Vika Wood" - 118 171 m3, SIA "BSW Latvia" - ...*

455m3.

456Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

457apvienošanās dalībnieki apvienošanās rezultātā neiegūs dominējošo

458stāvokli.

4595.4. Šķeldas tirgus

460Iesniedzējs Ziņojumā ir norādījis,

461ka Stora Enso grupas un Sylvester grupas Latvijā

462reģistrētie uzņēmumi darbojas šķeldas jomā. Turklāt tika sniegta

463informācija, ka tikai Sylvester grupas Latvija reģistrētie

464uzņēmumi darbojas šķeldas ražošanas un pārdošanas jomā Latvijā.

465Daļu šķeldas tie pārdod vietējiem uzņēmumiem un daļu - Stora

466Enso grupas uzņēmumiem un UPM Kymmene Forest, kuri

467visu šķeldu eksportē. Savukārt Stora Enso grupas Latvijā

468reģistrētie uzņēmumi visu šķeldu eksportē. Apvienošanās

469dalībnieki šķeldas tirgū darbojas dažādos segmentos -

470ražošanas/vietējās realizācijas segmentā un iepirkumu eksportam

471segmentā, un tādējādi nekonkurē savā starpā. Tāpēc Konkurences

472padome uzskata, ka šķeldas tirgus nav uzskatāms par horizontāli

473ietekmēto tirgu.