5. pants

Saskaņā ar Ziņojuma pielikumā

Nr.5 sniegto informāciju Latvijā reģistrēto Sylvester

grupas un Stora Enso grupas uzņēmumu darbība pārklājas

šādu preču tirgos: zāģmateriāli, koksne (zāģbaļķi, papīrmalka,

kurināmā malka) un zāģmateriālu blakus produkti (šķelda).

Nolūkā konstatēt, vai apvienošanās

rezultātā netiks radīts vai nostiprināts dominējošais stāvoklis

kādā no konkrētajiem tirgiem, Konkurences padome izvērtēja

Stora Enso Oyj un AS Sylvester saistīto

Latvijā reģistrēto uzņēmumu tirgus daļas vairākos konkrētajos

tirgos.

Lietas izskatīšanas gaitā

Konkurences padome konstatēja, ka konkrēto preču tirgi

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē, kuros apvienošanās

rezultātā notiks koncentrācijas palielināšanās, ir:

- koksnes resursu iegūšanas

tirgus;

- zāģbaļķu realizācijas

tirgus;

- papīrmalkas eksporta piegādes

tirgus;

- kurināmās malkas realizācijas

tirgus;

- zāģmateriālu realizācijas

tirgus.

Konkurences padome izvērtēja

apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem konkrētajos

tirgos, kuri apvienošanās rezultātā tiek ietekmēti

horizontāli.

5.1. Koksnes resursu iegūšanas

tirgus

Koksnes iepircēji ir uzņēmumi, kas

koksni apstrādā, pārstrādā, veic tālāku pārdošanu vai eksportē.

Konkurences padome uzskata, ka, ņemot vērā tirgus apstākļus,

koksnes resursu iegūšanas tirgus ir uzskatāms par atsevišķu

konkrētās preces tirgu Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

izpratnē. Šie tirgus apstākļi ir:

- koksnes resursu iegūšana ir

reglamentēta normatīvajos aktos, jo koksnes resursi ir

ierobežoti. Atšķirīga situācija ir koksnes (zāģbaļķu, papīrmalkas

u.c.) izmantošanas vai pārdošanas tālākai pārstrādei jomā, kas

nav speciāli reglamentēta;

- koksnes resursu iegūšanas tirgū

ir daudz pārdevēju - privāto mežu īpašnieku, kuru skaits saskaņā

ar kooperatīvās sabiedrības Latvijas mežu īpašnieku asociācijas

sniegto informāciju ir ap 155 tūkstoši, un LVM. Turklāt viena

koksnes resursu (augošu koku) pārdevēja - LVM - apsaimniekošanā

ir ap 50% no Latvijā esošajiem koksnes resursiem;

- pārsvarā koksnes resursi tiek

pārdoti augošu koku veidā (LVM šobrīd pārdod tikai augošus kokus,

bet privāto mežu īpašnieki pārdod gan cirsmas, gan apaļkokus).

Neatkarīgi no apvidus, kur notiek meža izstrāde, tiek iegūti

apaļkoki (gan zāģbaļķi, gan papīrmalka, gan kurināmā malka).

Savukārt koksnes un koka izstrādājumu izmantošana vai pārdošana

tālākai pārstrādei ir daudz specializētāka, piemēram, papīrmalku

un celulozes šķeldu eksportē uz ārvalstīs esošajām celulozes

rūpnīcām, zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu ražošanā un

būvniecībā u.tml.;

- koksnes resursu iegūšanas tirgū

koksni relatīvi nelielos daudzumos iepērk arī daudzi starpnieki,

kuri koksni kopā vai pa sortimentiem (papīrmalka, zāģbaļķi)

sakrāj lielākās partijās un pēc tam pārdod pārstrādātājiem vai

eksportētājiem.

Lietas izpētē iegūtā informācija

ļauj izdarīt secinājumu, ka šis konkrētās preces tirgus varētu

tikt sadalīts segmentos atkarībā no preces īpašībām un

izmantošanas mērķa, preces cenas un iegūšanas avotiem.

Atkarībā no koksnes resursu

iegūšanas avotiem, koksnes resursu iegūšanas tirgu var sadalīt

šādos segmentos:

- koksnes resursu iegūšana pēc

ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kurus uzņēmējsabiedrības ir

noslēgušas ar Latvijas rajonu virsmežniecībām;

- koksnes resursu iegūšana meža

platībās sakarā ar LVM organizēto izsoļu rezultātiem;

- koksnes resursu iegūšana privāto

mežu īpašniekiem piederošajās meža platībās.

Šīs apvienošanās lietas sakarā kā

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta

3.punkta izpratnē tiek definēts kā Latvijas teritorija. Konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus noteikšana tika pamatota ar šādiem

argumentiem:

- koksnes resursi tiek iegūti visā

Latvijas teritorijā;

- vairāku tirgus dalībnieku

sniegtā informācija liecina, ka koksne tiek iepirkta dažādos

Latvijas rajonos un konkurence konkrētajā tirgū ir lielāka

teritorijās, kas atrodas tuvu ostām vai koksnes pārstrādes

uzņēmumiem. Daži tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka tie cenšas

veikt mežizstrādi (vai arī iepirkt apaļkokus) apvidos, kur tie

veic koksnes pārstrādi (a/s "Lindeks", SIA "Cord"). Citi tirgus

dalībnieki ir norādījuši, ka koksne pārstrādes uzņēmumiem tiek

piegādāta ne tikai no tuvākajām teritorijām, bet arī no visas

Latvijas (piemēram, ...*, a/s "Inčukalns Timber", ...*, SIA

Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva").

Kooperatīvā sabiedrība Latvijas

Meža īpašnieku asociācija sniedza viedokli (04.02.2003. vēstule

Nr.1-5/03), ka transportēšanas izmaksas ir viens no svarīgākajiem

faktoriem, kas tiek izvērtēts, izvēloties vietas, kur iegādāties

cērtamo platību vai apaļkokus. Koksnes pārstrādātāji iepērk

apaļkokus pārsvarā no tām vietām, kas atrodas tuvu kokzāģētavām.

Optimālais attālums no pārstrādes uzņēmuma (kokzāģētavas) līdz

šīm vietām ir līdz 100 km, taču nereti iepircēji iepērk apaļkokus

arī no attālākām vietām, t.i., līdz pat 200-300 km.

Tātad konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir koksnes resursu

iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā. Taču, ņemot vērā, ka lietas

izpētes gaitā tika iegūta informācija, ka transporta izmaksas ir

viens no būtiskākajiem faktoriem, uzņēmējsabiedrībai izvēloties

koksnes resursu iegūšanas vietu, kā arī tika iegūtas ziņas par

to, ka konkurences apstākļi dažādos Latvijas reģionos (Latvijas

rietumdaļā un austrumdaļā) nav vienlīdzīgi, Konkurences padome

izvērtēja iespēju noteikt šaurākus ģeogrāfiskos tirgus, t.i.,

atsevišķu LVM mežsaimniecības teritoriju, kā arī izvērtēja

Stora Enso grupas un Sylvester grupas tirgus daļas

šajās teritorijās.

Koncentrācija

konkrētajā tirgū

Saskaņā ar iesniedzēja 28.01.2003.

vēstulē sniegto informāciju apvienošanās dalībnieki neiegūst

koksnes resursus pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.

Konkurences padomei nav pieejama informācija par to, kādu daļu no

privātajos mežos iegūtā koksnes resursu apjoma sastāda

apvienošanās dalībnieku 2001. un 2002.gadā iegūtais koksnes

resursu apjoms. Tāpēc Konkurences padome izvērtēja apvienošanās

dalībnieku koksnes resursu iegūšanas apjomu LVM organizētajās

izsolēs un aprēķināja maksimāli iespējamo kopējo tirgus daļu

izsoles segmentā 2001. un 2002.gadā. Ģeogrāfiski minimālais

segments, informācija par kuru ir pieejama Konkurences padomei,

ir LVM mežsaimniecība.

Izvērtējot LVM sniegto informāciju

(04.02.2003. vēstule Nr.165/12/3.1) attiecībā uz 5 lielākajiem

koksnes resursu ieguvējiem katrā no LVM mežsaimniecībām, var

secināt, ka:

5.1.1. 2001.gadā Stora Enso

grupa (SIA "Stora Enso Mežs") ir sastopama starp 5

lielākajiem koksnes resursu ieguvējiem tikai Rietumvidzemes

mežsaimniecībā un Zemgales mežsaimniecībā. Nevienā no tām SIA

"Stora Enso Mežs" nav lielākais koksnes resursu ieguvējs.

Rietumvidzemes mežsaimniecībā SIA "Stora Enso Mežs" ieņem 4.vietu

pēc iegūtā koksnes resursu apjoma, un Zemgales mežsaimniecībā SIA

"Stora Enso Mežs" ieņem 2.vietu pēc iegūtā koksnes resursu

apjoma. Kopumā 2001.gadā SIA "Stora Enso Mežs" maksimāli

iespējamā tirgus daļa izsoles segmentā Rietumvidzemes

mežsaimniecībā bija …* %. Savukārt Zemgales mežsaimniecībā

izsoles segmentā SIA "Stora Enso Mežs" maksimāli iespējamā tirgus

daļa bija …* %.

Teorētiski pārējās mežsaimniecībās

SIA "Stora Enso Mežs" varētu atrasties mazāko ieguvēju starpā,

ieņemot 6.vietu un zemāk pēc attiecīgajā mežsaimniecībā iegūtā

koksnes resursu apjoma. Izvērtējot šādu iespēju, Konkurences

padome konstatēja, ka minētajā gadījumā SIA "Stora Enso Mežs"

tirgus daļa jebkurā mežsaimniecībā izsoles segmentā varētu

svārstīties …* % robežās.

5.1.2. 2001.gadā Sylvester

grupa (SIA "Silvesters Valka") ir sastopama starp 5

lielākajiem koksnes resursu ieguvējiem tikai Austrumvidzemes

mežsaimniecībā. No Sylvester grupas Latvijā reģistrētajiem

uzņēmumiem 2001.gadā izsoles segmentā darbojās tikai SIA

"Silvesters Valka". SIA "Silvesters Valka" pēc iegūtā koksnes

resursu apjoma ieņem 5.vietu. SIA "Silvesters Valka" maksimāli

iespējamā tirgus daļa Austrumvidzemes mežsaimniecībā izsoles

segmentā varētu būt ne lielāka par …* %.

Teorētiski pārējās mežsaimniecībās

SIA "Silvesters Valka" varētu atrasties mazāko ieguvēju starpā,

ieņemot 6.vietu vai zemāk pēc attiecīgajā mežsaimniecībā iegūtā

koksnes resursu apjoma. Izvērtējot šādu iespēju, Konkurences

padome konstatēja, ka minētajā gadījumā SIA "Silvesters Valka"

tirgus daļa jebkurā mežsaimniecībā izsoles segmentā nevarētu

pārsniegt …* %.

Lielākie koksnes resursu ieguvēji

izsoles segmentā Latvijas teritorijā (visās mežsaimniecībās)

2001.gadā bija SIA Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums "Latsin"

(...*m3), SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva" (...* m3), SIA

"Nelss" (...* m3). Salīdzināšanai SIA "Stora Enso Mežs" iegūtais

koksnes resursu apjoms izsoles segmentā 2001.gadā bija …* m3 un

SIA "Silvesters Valka" - …* m3.

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

2001.gadā kopējā SIA "Stora Enso Mežs" un SIA "Silvesters Valka"

tirgus daļa izsoles segmentā Latvijas teritorijā nesasniedza

40%.

5.1.3. Analoģiski izvērtējot

Stora Enso grupas un Sylvester grupas Latvijā esošo

uzņēmumu tirgus daļas koksnes resursu iegūšanas tirgū izsoles

segmentā 2002.gadā, Konkurences padome secina, ka 2002.gadā

minēto kompāniju saistīto, Latvijas Republikā reģistrēto,

uzņēmumu kopējā tirgus daļa izsoļu segmentā nesasniedza 40%. SIA

"Stora Enso Mežs" ir sastopama starp 5 lielākajām koksnes resursu

ieguvējām Austrumvidzemes (4.vietā), Dienvidkurzemes (3.vietā),

Rietumvidzemes (3.vietā), Zemgales (2.vietā) un Ziemeļkurzemes

(2.vietā) mežsaimniecībā. Maksimāli iespējamā SIA "Stora Enso

Mežs" tirgus daļa izsoles segmentā 2002.gadā varētu būt ne

lielāka par …* %. Savukārt Sylvester grupas Latvijā

reģistrētie uzņēmumi nav sastopami starp 5 lielākajiem koksnes

resursu ieguvējiem nevienā no mežsaimniecībām. Teorētiski tie var

atrasties zemākās vietās, un, izvērtējot šādu iespēju,

Konkurences padome konstatēja, ka Sylvester grupas Latvijā

reģistrēto uzņēmumu kopējā tirgus daļa izsoles segmentā 2002.gadā

varētu būt ne lielāka par …* %. 2002.gadā izsoles segmentā

lielākie koksnes resursu ieguvēji bija SIA Latvijas-Somijas

kopuzņēmums "Silva" (...* m3) un SIA Latvijas-Zviedrijas

kopuzņēmums "Latsin" (...* m3). Salīdzināšanai SIA "Stora Enso

Mežs" izsolēs iegūtais koksnes resursu apjoms 2002.gadā bija …*

m3.

Kā tas minēts iepriekš,

Konkurences padomei nav pieejama informācija par kopējo koksnes

resursu iegūšanas apjomu no privāto mežu īpašniekiem, bet rīcībā

esošā informācija (ZM mājaslapā publicētie dati par ikgadējiem

ciršanas apjomiem no Tirgus ziņojuma Eiropas Ekonomikas komisijas

Koksnes komitejas 60.sesijai 2002.gada 24.-27.septembrī) liecina,

ka pēdējos gados ir vērojama tendence, ka privāto mežu

īpašniekiem piederošajos mežos mežizstrādes apjoms (m3) ir

lielāks nekā LVM apsaimniekošanā esošajos mežos. Tā saskaņā ar

minēto ziņojumu 2001.gadā privātajos mežos tika iegūts aptuveni

divas reizes lielāks koksnes resursu apjoms nekā LVM

apsaimniekošanā esošajos mežos. Savukārt iesniedzēja sniegtā

informācija (28.01.2003. vēstulē) liecina, ka SIA "Stora Enso

Mežs" iegūtais koksnes resursu apjoms privāto mežu segmentā veido

...* % un izsoļu segmentā - ...* % no SIA "Stora Enso Mežs"

koksnes resursu kopējā iegūtā apjoma (t.i., apjoma, kas iegūts

visos segmentos). Pamatojoties uz minēto, var secināt, ka SIA

"Stora Enso Mežs" tirgus daļa privāto mežu segmentā ir mazāka

nekā izsoļu segmentā. Turklāt Stora Enso grupas un

Sylvester grupas Latvijā reģistrētie uzņēmumi neiegūst

koksnes resursus pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, t.i.,

nedarbojas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu segmentā.

Pamatojoties uz minēto, var

secināt, ka koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijas teritorijā

apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieki neiegūs dominējošo

stāvokli.

5.2. Koksnes realizācijas

tirgus

Konkurences padome izskatīja

atsevišķi zāģbaļķu realizācijas tirgu, papīrmalkas realizācijas

tirgu un kurināmās malkas realizācijas tirgu, jo minētās preces

nav savstarpēji aizvietojamas. Šo viedokli var pamatot ar šādiem

argumentiem:

- tirgus dalībnieku sniegtā

informācija (SIA "Cord" 24.01.2003. vēstule Nr.1/03-12.2/21, SIA

"Rottneros Baltic" 23.01.2003. vēstule, SIA "Vika Wood"

20.01.2003, vēstule, SIA "Komiss" 29.01.2003. vēstule Nr.28 u.c.)

liecina, ka zāģbaļķi, papīrmalka un kurināmā malka nav

savstarpēji aizvietojamas preces. Atsevišķos gadījumos ir līdzīga

sīkbaļķu un papīrmalkas cena un kvalitāte, apses papīrmalkas un

kurināmās malkas cena, kā arī ir gadījumi, kad zāģbaļķi tiek

lietoti celulozes ražošanā, jo rodas problēmas ar papīrmalkas

piegādi. Daļa papīrmalkas var tikt izmantota pārstrādei

specifisku zemākas kvalitātes produktu ražošanai;

- tirgus dalībnieku sniegtā

informācija liecina, ka zāģbaļķu un papīrmalkas, kā arī

papīrmalkas un kurināmās malkas savstarpējo aizvietojamību nosaka

to cena. Izvērtējot rīcībā esošo informāciju par zāģbaļķu un

papīrmalkas cenām, Konkurences padome secina, ka zāģbaļķu un

papīrmalkas cenas parasti būtiski atšķiras;

- katra no minētām precēm tiek

izmantota dažādiem mērķiem: zāģbaļķus izmanto galvenokārt

zāģmateriālu ražošanai, papīrmalku izmanto celulozes ražošanai,

kurināmo malku izmanto apkurei.

5.2.1. Zāģbaļķu realizācijas

tirgus

Konkurences padome, ņemot vērā

5.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā zāģbaļķu

realizācijas tirgu.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

teritorija. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus šajā gadījumā varētu būt šaurāks

nekā Latvijas teritorija.

Tādējādi konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir zāģbaļķu

realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas

uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu

īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās

integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt

pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i.,

ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas).

Koncentrācija

konkrētajā tirgū

Konkurences padome secināja, ka

Stora Enso grupas Latvijā esošo uzņēmumu un Sylvester

grupas Latvijā esošo uzņēmumu kopējā tirgus daļa zāģbaļķu

realizācijas tirgū pēc apvienošanās nesasniegs 40%. Šāds

secinājums ir pamatots ar šādiem argumentiem:

- 2001.gadā apvienošanās

dalībnieku kopējais zāģbaļķu eksporta un vietējās realizācijas

apjoms, pamatojoties uz Ziņojumā un iesniedzēja 28.01.2003.

vēstulē sniegto informāciju, bija ...* m3. Savukārt zāģbaļķu

eksporta apjoms no Latvijas 2001.gadā, pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

bija 533 700 m3. Konkurences padomei nav pieejama informācija par

zāģbaļķu vietējās realizācijas apjomu 2001.gadā, bet, ņemot vērā,

ka zāģbaļķi pārsvarā tiek patērēti Latvijā (kokzāģētavās),

Konkurences padome pieļāva, ka zāģbaļķu vietējās realizācijas

apjoms nav mazāks par zāģbaļķu eksporta apjomu. Tādējādi

maksimāli iespējamā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa

zāģbaļķu realizācijas tirgū (vietējā realizācijā un eksportā)

2001.gadā nepārsniedza ...* %.

2002.gadā apvienošanās dalībnieku

kopējais zāģbaļķu eksporta un vietējās realizācijas apjoms,

pamatojoties uz Ziņojumā un iesniedzēja 28.01.2003. vēstulē

sniegto informāciju, bija ...* m3. Pamatojoties uz GMP

17.01.2003. vēstulē Nr.16.5.2/1189 sniegto informāciju,

Konkurences padome aprēķināja kopējo zāģbaļķu eksporta apjomu no

Latvijas - ...* m3. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas

par zāģbaļķu vietējās realizācijas apjomu 2002.gadā, bet, ņemot

vērā iepriekšējā rindkopā minēto faktu, apvienošanās dalībnieku

kopējā maksimāli iespējamā tirgus daļa zāģbaļķu realizācijas

tirgū (vietējā realizācijā un eksportā) nepārsniedz ... * %.

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

zāģbaļķu realizācijas tirgū apvienošanās rezultātā apvienošanās

dalībnieki neiegūs dominējošo stāvokli.

5.2.2. Papīrmalkas eksporta

tirgus

Konkurences padome, ņemot vērā

5.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā papīrmalkas

eksporta piegādes tirgu.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

teritorija, jo visa Latvijas teritorijā iegūtā papīrmalka tiek

eksportēta. Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka

papīrmalkas eksporta tirgus varētu būt šaurāks nekā Latvijas

teritorija.

Tādējādi konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir papīrmalkas

eksporta piegādes tirgus Latvijas teritorijā.

Latvijā nav celulozes rūpnīcu,

tāpēc papīrmalku Latvijā nepatērē, bet eksportē uz ārvalstīs

esošajām celulozes rūpnīcām (Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā,

Lielbritānijā u.c.). Papīrmalkas tirgum ir raksturīgs, ka

papīrmalku iepērk vairāki iepircēji no koksnes resursu ieguvējiem

salīdzinoši nelielās partijās, tad uzkrāj lielākas partijas un

realizē uzņēmumiem, kas papīrmalku eksportē. Bez tam ir

raksturīgs, ka papīrmalku eksportē ārvalstu uzņēmumu Latvijā

reģistrētie meitas uzņēmumi saistītiem uzņēmumiem ārvalstīs

(vertikālās integrācijas tendence).

Koncentrācija

konkrētajā tirgū

Konkurences padome izvērtēja

Stora Enso grupas Latvijā esošo uzņēmumu un Sylvester

grupas Latvijā esošo uzņēmumu kopējo papīrmalkas eksporta

apjomu.

Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

2001.gadā papīrmalkas eksports no Latvijas bija 3 990 100 m3.

Ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka kopējais apvienošanās

dalībnieku papīrmalkas eksporta apjoms 2001.gadā bija ...* m3.

Tādējādi kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa papīrmalkas

eksporta tirgū 2001.gadā bija ...* %. Lielākais apvienošanās

dalībnieku konkurents papīrmalkas eksportā 2001.gadā bija SIA

"Baltfor Ltd.", tās tirgus daļa konkrētajā tirgū šajā gadā bija

11%. Mazākie konkurenti ir SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums

"Silva" - 9%, SIA "Rottneros Baltic" - 7%, SIA

Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums "Latsin" - 6%.

Lai aprēķinātu kopējo papīrmalkas

eksporta apjomu 2002.gadā, Konkurences padome pieprasīja

informāciju par papīrmalkas eksporta apjomu no vairākiem tirgus

dalībniekiem, jo GMP sniegtā informācija neļāva aprēķināt to

precīzi. Izvērtējot saņemto informāciju, Konkurences padome

konstatēja, ka minimālais kopējais papīrmalkas eksporta apjoms no

Latvijas 2002.gadā bija 3 241 719 m3. Savukārt Ziņojumā sniegtā

informācija liecina, ka apvienošanās dalībnieku kopējais

papīrmalkas eksporta apjoms šajā gadā bija ...* m3. Tādējādi

maksimāli iespējamā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa

papīrmalkas eksporta tirgū 2002.gadā bija ...* %. Lielākie

apvienošanās dalībnieku konkurenti papīrmalkas eksporta tirgū

Latvijas teritorijā ir SIA Latvijas-Somijas kopuzņēmums "Silva"

(tirgus daļa aptuveni 27%), SIA "Baltfor Ltd." (tirgus daļa

aptuveni 15%) un SIA "Rottneros Baltic" (tirgus daļa aptuveni

11%).

Gan 2001., gan 2002.gadā atsevišķi

Stora Enso grupas Latvijā reģistrēto uzņēmumu tirgus daļa

papīrmalkas eksporta tirgū veidojās praktiski tikpat liela kā

kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa, tas nozīmē, ka kopējā

apvienošanās dalībnieku tirgus daļa praktiski netiek ietekmēta

apvienošanās rezultātā un koncentrācija konkrētajā tirgū ir

minimāla.

5.2.3. Kurināmās malkas

realizācijas tirgus

Konkurences padome, ņemot vērā

5.2.punktā minētos argumentus, definēja konkrētās preces tirgu

Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē kā kurināmās malkas

realizācijas tirgu.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir Latvijas

teritorija.

Tādējādi konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir kurināmās malkas

realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

Koncentrācija

konkrētajā tirgū

Iesniedzējs Ziņojumā ir norādījis,

ka apvienošanās dalībnieku kopējais kurināmās malkas

tirdzniecības apjoms ir mazāks par ...* m3, neieskaitot eksportu

(nav norādīts laika periods). Pamatojoties uz Zemkopības

ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 sniegto informāciju,

2001.gadā kurināmās malkas iegūšanas apjoms bija 1 550 000 m3.

Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa veido mazāk par ...* %

no 1 550 000 m3, tāpēc, pieņemot, ka kurināmās malkas iegūšanas

apjoms Latvijā 2002.gadā būtiski nemainījās, salīdzinot ar

2001.gadu, Konkurences padome secināja, ka konkurences apstākļi

kurināmās malkas tirgus vietējās realizācijas segmentā netika

ietekmēti negatīvi.

Bez tam Konkurences padome

izvērtēja apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem

kurināmās malkas tirgus eksporta segmentā.

GMP ir sniegusi informāciju par 5

lielākajiem kurināmās malkas importētājiem un eksportētājiem

2001. un 2002.gadā. Apvienošanās dalībnieki 2001. un 2002.gadā

neatradās starp 5 lielākajiem kurināmās malkas importētājiem

...*.

Pamatojoties uz iepriekš minēto,

var secināt, ka kurināmās malkas realizācijas tirgū apvienošanās

rezultātā apvienošanās dalībnieki neiegūs dominējošo

stāvokli.

5.3. Zāģmateriālu realizācijas

tirgus

Konkurences padome uzskata, ka

konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

izpratnē ir zāģmateriālu realizācijas tirgus. Zāģmateriāli tiek

ražoti no zāģbaļķiem un tiek izmantoti galvenokārt ēku

celtniecībai un atjaunošanai, galdniecībai, mēbeļu izgatavošanai

un iepakošanas vajadzībām un to ražošanai ir nepieciešamas

speciālas iekārtas. Attiecībā uz ģeogrāfisko tirgu vairākās

Eiropas Komisijas lietās attiecībā uz apvienošanos kokmateriālu

tirgū tika izdarīts secinājums, ka zāģmateriālu tirgus ir

pasaules mēroga vai Eiropas mēroga tirgus (lieta Nr.Comp/M.2473 -

Finnforest/Moelven Industries, lieta Nr.IV/M.646 -

Repola/Kymmene, lieta Nr.Comp/M.1996 - SCA/Graninge/JV).

Konkurences padome ņēma vērā minēto ģeogrāfiskā tirgus

noteikšanas kārtību, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences likuma 1.panta

3.punkta izpratnē ir Latvijas teritorija.

Tādējādi konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir zāģmateriālu

realizācijas tirgus Latvijas teritorijā.

Koncentrācija

konkrētajā tirgū

Pamatojoties uz vairāku tirgus

dalībnieku sniegto informāciju par zāģmateriālu realizācijas

apjomu, Konkurences padome secināja, ka nav lietderīgi aprēķināt

apvienošanās dalībnieku tirgus daļu konkrētajā tirgū, jo vairāku

konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi ir daudz lielāki par

kopējo apvienošanās dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjomu.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju kopējais apvienošanās

dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjoms 2001.gadā bija ...*

m3. Savukārt konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi bija

šādi: SIA "Vika Wood" - 122 844 m3, a/s "Inčukalns Timber" - 114

269 m3, SIA "Komiss" - 16 985 m3 utt. 2002.gadā kopējais

apvienošanās dalībnieku zāģmateriālu realizācijas apjoms bija

...* m3. Savukārt konkurentu zāģmateriālu realizācijas apjomi

bija šādi: SIA "Vika Wood" - 118 171 m3, SIA "BSW Latvia" - ...*

m3.

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka

apvienošanās dalībnieki apvienošanās rezultātā neiegūs dominējošo

stāvokli.

5.4. Šķeldas tirgus

Iesniedzējs Ziņojumā ir norādījis,

ka Stora Enso grupas un Sylvester grupas Latvijā

reģistrētie uzņēmumi darbojas šķeldas jomā. Turklāt tika sniegta

informācija, ka tikai Sylvester grupas Latvija reģistrētie

uzņēmumi darbojas šķeldas ražošanas un pārdošanas jomā Latvijā.

Daļu šķeldas tie pārdod vietējiem uzņēmumiem un daļu - Stora

Enso grupas uzņēmumiem un UPM Kymmene Forest, kuri

visu šķeldu eksportē. Savukārt Stora Enso grupas Latvijā

reģistrētie uzņēmumi visu šķeldu eksportē. Apvienošanās

dalībnieki šķeldas tirgū darbojas dažādos segmentos -

ražošanas/vietējās realizācijas segmentā un iepirkumu eksportam

segmentā, un tādējādi nekonkurē savā starpā. Tāpēc Konkurences

padome uzskata, ka šķeldas tirgus nav uzskatāms par horizontāli

ietekmēto tirgu.