Par transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums apraksta izglītības sistēmas kārtību, iesaistīto personu tiesības un pienākumus, iestāžu kompetenci un lēmumu pieņemšanu.
Par transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam — viss teksts
1Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa
2izveide Latvijā.
3https://failiem.lv/u/su2qncv2
423 Eltis- The Urban Mobility Observatory, 2020.
5Guidelines for developing and implementing a Sustainable Urban
6Mobility Plan (2nd edition).
7https://www.eltis.org/mobility-plans/sump-guidelines
824 LR FM, 2021. Programmas projekts "Eiropas
9Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.gada
10plānošanas perioda darbības programma"
11http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501972
1225 LR FM, 2021. Par Latvijas Atveseļošanas un
13noturības mehānisma plānu
14http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501552
1526 Valstī kopumā, salīdzinot ar regulāras
16satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem
17https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__TP__PSTR/TPA020c/
1827 Ņemot vērā noteiktos ierobežojošos pasākumus
19vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības ierobežošanai, 2020.gadā
20vērojams būtisks pasažieru skaita samazinājums: reģionālās
21nozīmes autobusu maršrutos 697 mil. pas./km (63 %), reģionālas
22nozīmes vilcienu maršrutos 37 % jeb 409 mil. pas./km (kopā 1106
23milj. pas./km)
2428 Tieši atkarīgs no Rail Baltica projekta
25progresa un virzības
2629 Precīzs izbūvējamo km apjoms būs zināms pēc
27priekšizpētes, kad būs zināms kopējais pieslēdzamo sakaru
28mezglu skaits un to atrašanās vieta.
2930 Bāzes gada vērtība noteikta atbilstoši
302019.gada pētījumam "Pētījums par velosatiksmi un
31velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā" kas
32ietver tikai velotransportu. Citu mikromobilitātes
33transportlīdzekļu lietošanas paradumus paredzēts iekļaut
34turpmākajos apsekojumos
3531 Tikai valsts dotētajos reģionālās nozīmes
36autobusu maršrutos, ja tiek izveidota vienota sabiedriskā
37transporta biļešu sistēma
3832 Ja projekta realizācijai tiks piešķirts
39publiskais finansējums. Neiekļaujot Rail Baltica, jo
40Rail Baltica stacijas tiks uzreiz būvētas saskaņā ar
41augstākajām piejamības prasībām (PRM TSI)
4233 Ja pasākumu izpildei tiek piešķirts papildus
43nepieciešams finansējums atbilstoši 5.pielikumam, t.sk.
44Piezīmēs norādīto valsts budžeta finansējumu.
4534 Atbilstoši NEKP2030 prognožu ziņojumam, kas
46ietver arī NEKP2030 ietverto pasākumu īstenošanu transporta
47jomā:
48https://www.em.gov.lv/sites/em/files/2019-12-16_15_00_41_ghg_mmr_template_irarticle23_table1_2019_latvia1_0.xlsm
4935 LVĢMC gatavotais ikgadējais 2020.gada emisiju
50ziņojums par valsts kopējām emisijām, kā arī 2019.gada ziņojums
51par emisiju prognozēm
52https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums
5336 Ja tiks piešķirts publiskais finansējums
5437 Rezultatīvā rādītāja izmaiņas būs iespējams
55novērtēt pēc trokšņa stratēģisko karšu pārskatīšanas
5638 Rezultatīvā rādītāja izmaiņas būs iespējams
57novērtēt pēc trokšņa stratēģisko karšu pārskatīšanas. Netiek
58paredzēta Rail Baltica dzelzceļa līnijas
59ietekme
6039 2020.gadā ar autotransportu 2763 milj. t/km,
61ar dzelzceļu 477,5 milj. t/km.
6240 ieskaitot Rail Baltica dzelzceļa
63līniju
6441
65https://www.parismou.org/detentions-banning/white-grey-and-black-list
6642 Elektroniskās navigācijas kartes
6743 uz 01.06.2021. - MSC.1/Circ.1163/Rev.12) 9
68July 2019
6944 LR Izglītības un zinātnes ministrija, 2021.
70Informatīvais ziņojums: Par absolventu monitoringa sistēmas
71izveidi profesionālajā izglītībā.
72http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496921
73Satiksmes ministrs
74T. Linkaits
75Transporta attīstības pamatnostādnes
762021.-2027. gadam
1Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES
2pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs
3rādītājs tautsaimniecībai.
4Avots: VSIA
5"Autotransporta direkcija"
63.2.3. attēls.
7Starptautiskajos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes
8pārvadājumus) izmantojamo kravas TL sadalījums pa ekoloģiskajām
9klasēm
10ATD statistikas dati liecina, ka starptautiskie kravu
11autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien
12vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus
13transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku
14autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta
15ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju
16sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu
17autopārvadājumu tirgum uz 42 valstīm.
18Avots: Centrālā statistikas
19pārvalde
203.2.4.attēls. Kravu apgrozība
21Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos
22Statistikas dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas
23pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014.
24gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko
25punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092
26tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014.
27gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un
28pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas
29ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās
30sankcijas). Tai pašā laikā Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā
31kravu apgrozījums ir samazinājies salīdzinot ar 2019. gadu.
32Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā
33pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies
34autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina
35personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi
36un kontroles procedūras, kas palielina pārvadājuma ilgumu un
37izmaksas. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas
38Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un
39starptautisko atļauju skaits. 2020. gada 20.augustā arī stājās
40spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne14,
41kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku
42elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no
43otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas
44rada administratīvo slogu un papildu izmaksas.
453.3. Institucionālā pārvaldība
46Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno
47Satiksmes ministrija, savukārt ATD ir vienotas valsts politikas
48realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta
49komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā.
50Satiksmes ministrija, īstenojot starpvaldību nolīgumos
51noteikto kompetenci, nodrošina starptautisko kravu un pasažieru
52autopārvadājumu atļauju kvotu saskaņošanu ar ārvalstīm un
53savstarpēju atļauju apmaiņu.
54ATD darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību
55un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos. Tā nodrošina valsts
56pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā
57valstī.
58ATD uztur un attīsta kvalitatīvu un juridiski pamatotu
59pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu
60autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un
61pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju
62konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi aizsargājot Latvijas
63pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskajām un Eiropas
64Savienības tiesību normām.
65ATD galvenie darbības uzdevumi kravu pārvadājumu jomā ir:
66• veikt Eiropas Kopienas atļauju (to kopiju) un speciālo
67atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu kravu,
68starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai;
69• veikt vienreizējo un daudzkārtējo atļauju izsniegšanu
70starptautisko pārvadājumu veikšanai;
71• veikt pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu iekšzemes
72kravas pašpārvadājumiem;
73• veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika
74uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu
75izsniegšanu;
76• pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu
77izsniegšanu;
78• autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un
79administrēšanu;
80• piedalīties autopārvadājumus reglamentējošās juridiski
81tiesiskās bāzes pilnveidošanā.
82Kontroles funkcijas kravu autopārvadājumu jomā nodrošina
83pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests,
84pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, kā arī Valsts
85ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Plašāks kontrolējošo iestāžu
86saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija
87noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas
88un īstenošanas kārtība".15
89CSDD nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju,
90autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja
91apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu tehniskās
92apskates vietās un tehniskās kontroles nodrošināšanu uz ceļiem,
93veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido
94un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru,
95informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus.
963.4. Tiesiskais ietvars
97• Autopārvadājumu likums;
98• Bīstamo kravu aprites likums;
99• Ceļu satiksmes likums;
100• Autoceļu lietošanas nodevas likums;
101• Administratīvās atbildības likums;
102• Administratīvā procesa likums;
103• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt
104https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.