582. pants

Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES

pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs

rādītājs tautsaimniecībai.

Avots: VSIA

"Autotransporta direkcija"

3.2.3. attēls.

Starptautiskajos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes

pārvadājumus) izmantojamo kravas TL sadalījums pa ekoloģiskajām

klasēm

ATD statistikas dati liecina, ka starptautiskie kravu

autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien

vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus

transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku

autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta

ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju

sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu

autopārvadājumu tirgum uz 42 valstīm.

Avots: Centrālā statistikas

pārvalde

3.2.4.attēls. Kravu apgrozība

Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos

Statistikas dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas

pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014.

gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko

punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092

tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014.

gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un

pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas

ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās

sankcijas). Tai pašā laikā Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā

kravu apgrozījums ir samazinājies salīdzinot ar 2019. gadu.

Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā

pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies

autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina

personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi

un kontroles procedūras, kas palielina pārvadājuma ilgumu un

izmaksas. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas

Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un

starptautisko atļauju skaits. 2020. gada 20.augustā arī stājās

spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne14,

kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku

elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no

otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas

rada administratīvo slogu un papildu izmaksas.

3.3. Institucionālā pārvaldība

Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno

Satiksmes ministrija, savukārt ATD ir vienotas valsts politikas

realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta

komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā.

Satiksmes ministrija, īstenojot starpvaldību nolīgumos

noteikto kompetenci, nodrošina starptautisko kravu un pasažieru

autopārvadājumu atļauju kvotu saskaņošanu ar ārvalstīm un

savstarpēju atļauju apmaiņu.

ATD darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību

un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos. Tā nodrošina valsts

pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā

valstī.

ATD uztur un attīsta kvalitatīvu un juridiski pamatotu

pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu

autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un

pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju

konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi aizsargājot Latvijas

pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskajām un Eiropas

Savienības tiesību normām.

ATD galvenie darbības uzdevumi kravu pārvadājumu jomā ir:

• veikt Eiropas Kopienas atļauju (to kopiju) un speciālo

atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu kravu,

starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai;

• veikt vienreizējo un daudzkārtējo atļauju izsniegšanu

starptautisko pārvadājumu veikšanai;

• veikt pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu iekšzemes

kravas pašpārvadājumiem;

• veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika

uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu

izsniegšanu;

• pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu

izsniegšanu;

• autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un

administrēšanu;

• piedalīties autopārvadājumus reglamentējošās juridiski

tiesiskās bāzes pilnveidošanā.

Kontroles funkcijas kravu autopārvadājumu jomā nodrošina

pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests,

pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, kā arī Valsts

ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Plašāks kontrolējošo iestāžu

saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija

noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas

un īstenošanas kārtība".15

CSDD nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju,

autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja

apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu tehniskās

apskates vietās un tehniskās kontroles nodrošināšanu uz ceļiem,

veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido

un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru,

informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus.

3.4. Tiesiskais ietvars

• Autopārvadājumu likums;

• Bīstamo kravu aprites likums;

• Ceļu satiksmes likums;

• Autoceļu lietošanas nodevas likums;

• Administratīvās atbildības likums;

• Administratīvā procesa likums;

• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt

https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.