1Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES
2pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs
3rādītājs tautsaimniecībai.
4Avots: VSIA
5"Autotransporta direkcija"
63.2.3. attēls.
7Starptautiskajos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes
8pārvadājumus) izmantojamo kravas TL sadalījums pa ekoloģiskajām
9klasēm
10ATD statistikas dati liecina, ka starptautiskie kravu
11autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien
12vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus
13transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku
14autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta
15ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju
16sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu
17autopārvadājumu tirgum uz 42 valstīm.
18Avots: Centrālā statistikas
19pārvalde
203.2.4.attēls. Kravu apgrozība
21Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos
22Statistikas dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas
23pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014.
24gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko
25punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092
26tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014.
27gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un
28pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas
29ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās
30sankcijas). Tai pašā laikā Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā
31kravu apgrozījums ir samazinājies salīdzinot ar 2019. gadu.
32Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā
33pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies
34autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina
35personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi
36un kontroles procedūras, kas palielina pārvadājuma ilgumu un
37izmaksas. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas
38Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un
39starptautisko atļauju skaits. 2020. gada 20.augustā arī stājās
40spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne14,
41kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku
42elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no
43otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas
44rada administratīvo slogu un papildu izmaksas.
453.3. Institucionālā pārvaldība
46Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno
47Satiksmes ministrija, savukārt ATD ir vienotas valsts politikas
48realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta
49komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā.
50Satiksmes ministrija, īstenojot starpvaldību nolīgumos
51noteikto kompetenci, nodrošina starptautisko kravu un pasažieru
52autopārvadājumu atļauju kvotu saskaņošanu ar ārvalstīm un
53savstarpēju atļauju apmaiņu.
54ATD darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību
55un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos. Tā nodrošina valsts
56pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā
57valstī.
58ATD uztur un attīsta kvalitatīvu un juridiski pamatotu
59pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu
60autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un
61pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju
62konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi aizsargājot Latvijas
63pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskajām un Eiropas
64Savienības tiesību normām.
65ATD galvenie darbības uzdevumi kravu pārvadājumu jomā ir:
66• veikt Eiropas Kopienas atļauju (to kopiju) un speciālo
67atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu kravu,
68starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai;
69• veikt vienreizējo un daudzkārtējo atļauju izsniegšanu
70starptautisko pārvadājumu veikšanai;
71• veikt pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu iekšzemes
72kravas pašpārvadājumiem;
73• veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika
74uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu
75izsniegšanu;
76• pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu
77izsniegšanu;
78• autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un
79administrēšanu;
80• piedalīties autopārvadājumus reglamentējošās juridiski
81tiesiskās bāzes pilnveidošanā.
82Kontroles funkcijas kravu autopārvadājumu jomā nodrošina
83pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests,
84pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, kā arī Valsts
85ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Plašāks kontrolējošo iestāžu
86saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija
87noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas
88un īstenošanas kārtība".15
89CSDD nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju,
90autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja
91apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu tehniskās
92apskates vietās un tehniskās kontroles nodrošināšanu uz ceļiem,
93veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido
94un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru,
95informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus.
963.4. Tiesiskais ietvars
97• Autopārvadājumu likums;
98• Bīstamo kravu aprites likums;
99• Ceļu satiksmes likums;
100• Autoceļu lietošanas nodevas likums;
101• Administratīvās atbildības likums;
102• Administratīvā procesa likums;
103• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt
104https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.