10. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 109. pantam, visupirms noskaidrojams, vai tā ietilpst

tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturā.

Satversmes 109. pants noteic, ka "ikvienam ir tiesības uz

sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos

likumā noteiktajos gadījumos".

Minētais Satversmes pants expressis verbis nenosaka

tiesības uz sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad viens no

vecākiem nepilda ar likumu noteikto bērna uzturēšanas pienākumu

vai to pilda, taču nenodrošina Noteikumos Nr. 348 noteikto

minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi: "Ja likumdevējs,

izmantojot savu kompetenci sociālās politikas veidošanā un

realizēšanā, kā arī sociālo tiesību apjoma noteikšanā, Satversmē

ir iekļāvis sociālās tiesības un šo tiesību saturu ir

konkretizējis likumos, tad tās ir kļuvušas par personas

subjektīvajām tiesībām. Šādu tiesību realizāciju persona var

prasīt no valsts, kā arī var aizstāvēt šīs savas tiesības tiesā"

(Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr.

2001-12-01 secinājumu daļas 2. punkts).

Satversmes 109. pantā noteikto pamattiesību īstenošanā

likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Satversmes 109. pants

neparedz, bet arī neliedz valstī izveidot Garantiju fondu, kuram

atvēlētie valsts pamatbudžeta līdzekļi tiktu piešķirti bērnu

nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem. Valsts ar likumu ir

izveidojusi Garantiju fondu un noteikusi tā funkcijas. Tātad tas

ir kļuvis par valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļu.

Saskaņā ar Garantiju fonda likuma 3. panta pirmo daļu

Garantiju fonds ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums

bērna nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem, ja tiesas nolēmuma par

uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par

uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kādu noteicis Ministru kabinets,

pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu. Ar Garantiju

fonda likumu valsts ir noteikusi iestādi, kas šajā likumā

noteiktajos gadījumos nodrošina bērniem uzturlīdzekļus.

Līdz ar to sociālais atbalsts

bērniem ietilpst Satversmes 109. panta tvērumā.