11. pants

Bērna vecāku pozitīvais pienākums atbilstoši

Civillikuma 179. pantam ir nodrošināt bērnam uzturu. Tādējādi

tiek apmierinātas bērna vajadzības, lai viņš varētu pilnvērtīgi

attīstīties sociālajā vidē, neciestu badu un būtu nodrošināts

vismaz ar pirmās nepieciešamības precēm. Civillikuma 179. pantā

ir ietverta arī norāde uz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru

bērnam nodrošina katrs vecāks neatkarīgi no mantas stāvokļa.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets, ņemot

vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 348 1. un 2. punktam minimālais

uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa

mantas stāvokļa ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam bērnam,

ir šāds: 1) bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma

sasniegšanai - 25 procenti no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai -30 procenti no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Saskaņā

ar Ministru kabineta 2008. gada 23. septembra noteikumu Nr. 791

"Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 791) 2. punktu 2010. gadā

minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 180

lati.

Tādējādi katram vecākam ir pienākums ik mēnesi nodrošināt šādu

minimālo uzturlīdzekļu apmēru: 1) bērnam no viņa piedzimšanas

līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 45 latus; 2) bērnam no

septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai

- 54 latus.

Bērna nodrošināšana ar

uzturlīdzekļiem vismaz minimālā apmērā katru mēnesi visupirms ir

vecāku pienākums.