12. pants

Garantiju fonda likuma 8. panta otrā daļa noteic,

ka Garantiju fonda administrācija izmaksā personai, kuras aprūpē

ir bērns un kura Garantiju fonda administrācijai ir iesniegusi

iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, uzturlīdzekļus par katru

bērnu Noteikumos Nr. 348 paredzētajā apmērā, bet ne vairāk par

tiesas nolēmumā noteikto. Šīs darbības izpilde ir vērtējama

kopsakarā ar valsts pienākumu radīt efektīvu, taisnīgu un

ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu.

Tā kā tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir personas sociālās

tiesības, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu

izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr.

2000-08-0109 secinājumu daļas pirmo rindkopu). Likumdevējs,

izvērtējot valsts ekonomiskās iespējas un citus apstākļus, var

izmantot savu rīcības brīvību un veidot sociālās drošības

sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos principus, līdzekļu

iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas un izmaksāšanas

noteikumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 1.

decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 15. punktu).

Tā kā Garantiju fonda līdzekļi neveidojas no sociālajām

iemaksām, bet gan no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas

piešķirti Garantiju fonda likumā noteikto mērķu sasniegšanai,

likumdevējs bauda plašu rīcības brīvību, nosakot, kādā veidā tiek

nodrošinātas Satversmes 109. pantā noteiktās personu

tiesības.

Līdz ar to likumdevējam ir rīcības

brīvība ne vien reglamentēt kārtību, bet arī noteikt apmēru, kādā

izmaksājami uzturlīdzekļi no Garantiju fonda.