6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Tieslietu ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 1., 109. un 110. pantam.

6.1. Bērnu nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem vismaz

Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā primāri esot

vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevarot atbrīvot vecākus no

uztura došanas savam bērnam. Šāds vecāku pienākums esot absolūts

un turpinoties arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem

vecākiem. Tādējādi uzturlīdzekļu izmaksas no Garantiju fonda

neatceļot Civillikuma 179. pantā noteikto pienākumu abiem

vecākiem samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Tieslietu ministrija norāda, ka konkrētajā gadījumā

cilvēktiesību standarta kritēriji esot ievēroti. Ekonomiskās

lejupslīdes apstākļos esot pamatoti samazināt arī sociālās

drošības garantijas. Uzturlīdzekļu izmaksa no Garantiju fonda

nebalstoties uz tādu kritēriju kā personas sociālās

apdrošināšanas iemaksas. Sociālās drošības sistēma katrā valstī

esot specifiska un pielāgota konkrētās valsts vajadzībām.

6.2. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst samērīguma principam un tai ir leģitīms mērķis.

Konkrētajā gadījumā esot pieļaujama atkāpšanās no personai

labvēlīgāka tiesiskā regulējuma. Vairāku konstitucionālo vērtību

savstarpējas mijiedarbības gadījumā likumdevējam esot rīcības

brīvība noteikt atbilstošāko risinājumu. Tiesiskās paļāvības

aizsardzība gadījumos, kad tā nonāk pretrunā ar citām

konstitucionālajām vērtībām, neesot absolūta. Šis princips arī

neizslēdzot valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu,

jo tai jāspēj reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Garantiju

fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs varot arī mainīties

atkarībā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Apstrīdētā norma esot pieņemta, lai visiem bērniem, kam

pienākas uzturlīdzekļi no Garantiju fonda, tos nodrošinātu

piešķirtā budžeta ietvaros. Tieslietu ministrija norāda, ka

trūkst līdzekļu kompensējoša mehānisma ieviešanai, kā arī nav

pieejami citi, indivīda tiesības mazāk ierobežojoši

mehānismi.

Personu tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Garantiju fonda

neesot mainījušās. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs esot

izpildījis no Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo

pienākumu.

6.3. Esot apsvērti arī pieņemtajiem grozījumiem

alternatīvi risinājumi, piemēram, izmaksājamo uzturlīdzekļu

apmēra sasaiste ar personu materiālo stāvokli. Tomēr kārtība, kas

ietvertu personu materiālā stāvokļa izvērtēšanu, būtu apšaubāma

no taisnīguma viedokļa. Rezultātā ticis izraudzīts saudzējošākais

no risinājumiem un izstrādāta apstrīdētā norma.

Tāpat neesot bijis iespējams ieviest saudzējošu pārejas

regulējumu, jo kavēšanās ar budžeta izdevumu samazināšanu radītu

vēl lielāku kaitējumu nekā savlaicīgi veikta samērīga izmaksājamo

līdzekļu samazināšana. Tieslietu ministrija norāda, ka, sākot ar

2009. gada 22. oktobri, plašsaziņas līdzekļos publicēti

informatīvi paziņojumi par plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos

no 2010. gada 1. janvāra. Tādējādi sabiedrība aptuveni trīs

mēnešus pirms gaidāmajām izmaiņām esot par tām informēta.