17. pants(1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2025., 2026. un 2027. gadā ir 168 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.
(1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2025., 2026. un 2027. gadā ir 168 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.
1(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt aizņēmumu palielinājumu 2025. gadā 29 188 091 euro un 2026. gadā 6 883 554 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, ar nosacījumu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība atmaksā iepriekš saņemtos aizņēmumus 2025. gadā ne mazāk kā 29 188 091 euro apmērā un 2026. gadā ne mazāk kā 6 883 554 euro apmērā.
2(3) Noteikt, ka 2025., 2026. un 2027. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
3(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir tiesības emitēt obligācijas 2025., 2026. un 2027. gadā, lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Emisijas kopējo apjomu un, ja attiecināms, emisijas laidienu apjomu pa gadiem apstiprina Ministru kabinets. Obligāciju emisija veicama tā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz 2025. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpmāko gadu fiskālo ietekmi plāno, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma Rīgas valstspilsētas pašvaldība iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju emisijas negatīvās fiskālās ietekmes noteikšanai un, ja nepieciešams, priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.
4(5) Ministru kabinets nosaka šā panta ceturtajā daļā minēto obligāciju emitēšanas kārtību un nosacījumus.
Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2025., 2026. un 2027. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 78 procenti un valsts budžetam — 22 procenti.
119
Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2025. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1 procenta apmērā, 2026. gadā ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
120
Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.
121
Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2026. un 2027. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.
122
Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.
123
Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.
124
Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) un 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ir 70 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas.
125
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.