Par Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrās daļas un pārejas noteikumu 2.punkta, 3.punkta 4. un 5.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 109.pantam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

pirmās daļas izriet, ka Satversmes tiesai, izskatot lietu pēc

konstitucionālās sūdzības, jākonstatē personas pamattiesību

aizskārums.

Tiesībsargs paudis viedokli, ka apstrīdētās normas šobrīd vēl

neaizskar Pieteikuma iesniedzēja tiesības vai tiesiskās

intereses, kas izriet no Satversmes 109. panta.

Vērtējot personas pamattiesību aizskārumu, jāņem vērā gan

risks, ka apstrīdētās normas nenovēršami skars konkrēto personu,

gan arī iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums(sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma

lietā Nr. 2009-74-01 12.1. punktu un 2010. gada 22. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 10. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka atsevišķu pamattiesību

īpašā rakstura dēļ, tikai izskatot lietu pēc būtības, var

konstatēt, vai konkrētajā gadījumā personas pamattiesības ir

aizskartas (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 11.3. punktu).

Personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, tai sasniedzot

noteiktu vecumu, ir cieši saistītas ar sociālās aizsardzības

sistēmas efektīvu darbību, tādēļ Satversmes tiesa uzskata, ka

jautājums par iespējamo Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

aizskārumu ir izvērtējams, visupirms noskaidrojot, vai

apstrīdētās normas ietilpst Satversmes 109. pantā noteikto

pamattiesību saturā.