16. pants

Satversmes 109. pantā lietotais jēdziens "sociālais

nodrošinājums vecuma gadījumā" ietver arī maksājumus, ko persona

saņem saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmām (sk.

Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr.

2001-02-0106 secinājumu daļas 3. punktu).

Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ierobežojis

personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā, jo

tiesības uz pensijas izmaksu fondēto pensiju shēmas dalībniekiem

saglabājas neatkarīgi no tā, kurā līmenī veiktas iemaksas. Ar

apstrīdētajām normām tiek mainīts sociālās apdrošināšanas iemaksu

sadalījums starp pensiju sistēmas pirmo un otro līmeni.

Ja likumdevējs ir izšķīries veidot tādu pensiju sistēmu, kurā

pensijas apmērs ir atkarīgs no personas līdzdalības pensijas

kapitāla uzkrāšanā, tad Satversmes 109. pants prasa, lai valsts

turpmākā rīcība attiecībā uz šo pensiju sistēmu atbilstu

tiesiskas valsts principiem.

Vērtējot, vai valsts izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no

sociālajām tiesībām, Satversmes tiesa pārbaudīs, vai: 1)

likumdevējs veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju

īstenot savas sociālās tiesības; 2) šie pasākumi veikti

pienācīgi, proti, personām ir nodrošināta iespēja īstenot savas

sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā; 3) ir ievēroti

tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi.