18. pants

No Satversmes 109. panta valstij izriet pienākums

izveidot un uzturēt sociālās aizsardzības sistēmu kopumā (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.

2010-17-01 10.2. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka pensiju sistēmas galvenais

uzdevums ir nodrošināt savu ilgtspēju. Minētās sistēmas ilgtspēju

nosaka trīs principi: adekvātums, finansiālā ilgtspēja un spēja

pielāgoties pārmaiņām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.2. punktu).

Fondēto pensiju shēma sāka darboties salīdzinoši nesen, līdz

ar to pensiju plānu dalībnieki vēl nav paspējuši uzkrāt tādu

papildpensijas kapitālu, kas būtu nozīmīga atalgojuma atvietojuma

daļa. Tomēr, turpinot veikt iemaksas pensiju plānos ilgākā

periodā, var paredzēt, ka šī daļa kļūs aizvien nozīmīgāka (sk.

Koncepcijas par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa

stabilitāti informatīvās daļas 16. -17. lpp.

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3518, aplūkots 2010. gada

23. novembrī; koncepcija apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.

gada 17.novembra rīkojumu Nr. 647 //Latvijas Vēstnesis, 2010.

gada 23. novembris, Nr. 185).

Fondēto pensiju shēmas ienesīgums ir tieši atkarīgs no

ieguldījumu fondu tirgus tendencēm. Svārstības kā vietējos, tā

arī pasaules fondu tirgos tiešā veidā ietekmē nākotnē sagaidāmās

pensijas lielumu. Ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus

uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki, izvēloties pensiju shēmas

pārvaldītāju.

Līdz ar to pastāv individuālā nenoteiktība un visai liels

risks nākotnē nesaņemt pietiekamu, darba gados veiktajām iemaksām

proporcionālu pensiju (sk.: Voļskis E. Pensiju sistēmas

pilnveidošanas problēmas Latvijā. Promocijas darbs. Rīga:

Latvijas Universitāte, 2008. gads, 25. lpp.).

Pensiju sistēmas trīs līmeņi ir vienotas sistēmas elementi,

kuri cits citu papildina un attiecīgi ietekmē. Sistēmas ietvaros

tiek nodrošināti adekvāti ienākumi, kas neuzliek pārlieku

apgrūtinājumu nākamajām paaudzēm, tajā pašā laikā nodrošinot

taisnīgumu un solidaritāti, kā arī iespēju reaģēt uz mainīgajām

indivīdu un sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 24.

punktu).

Likumdevējs nav mainījis nedz pensionēšanās noteikumus, nedz

arī pensijas aprēķināšanas kārtību.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā

tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī netiek

skartas.