3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109.

pantam.

No apstrīdētajā normā ietvertā principa izrietot, ka personas

pensijas apmērs ir atkarīgs no faktiski veiktajām sociālās

apdrošināšanas iemaksām. Valsts vecuma pensijai veiktās sociālās

apdrošināšanas iemaksas veidojot personas pensijas kapitālu, kas

tiek ņemts vērā, piešķirot vecuma pensiju. Ņemot vērā to, ka

apstrīdētā norma esot saistīta ar likuma "Par valsts sociālo

apdrošināšanu" 5. panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu,

Saeima atbildes rakstā sava viedokļa pamatojumam izmanto arī

atsauces uz likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

regulējumu un argumentus, kas pausti Satversmes tiesas lietā Nr.

2011-03-01.

Saeima vērš uzmanību arī uz to, ka likumprojekta

"Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" un ar šo

likumprojektu saistītā likumprojekta "Grozījumi likumā

"Par valsts sociālo apdrošināšanu"" anotācijā

Ministru kabinets analizējis apstrīdētajā normā noteikto

ierobežojumu atbilstību Satversmei, kā arī sniedzis apstrīdētās

normas nepieciešamības pamatojumu.

Apstrīdētā norma ļaujot nodrošināt papildu finanšu līdzekļus

sociālā budžeta deficīta segšanai 2011. gadā un veicinot sociālās

apdrošināšanas sistēmas darbību, lai ilgtermiņā garantētu

pilnvērtīgu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu

personām. Šajā sakarā esot jāņem vērā, ka 2011. gada beigās

atbilstoši 2011. gada ieņēmumu un izdevumu prognozēm speciālā

budžeta finanšu rezerves samazināsies līdz apmēram 400 miljoniem

latu. Līdz ar to bijis nepieciešams līdzsvarot šā budžeta

izdevumus un ienākumus.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas fondēto pensiju shēmā

atbilstoši normatīvajiem aktiem kļūstot par fondēto pensiju

shēmas dalībnieku pensijas kapitālu, kurš netiekot ieskaitīts

speciālā budžeta ieņēmumos. Atbilstoši Fondēto pensiju likuma 5.

pantam katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam uzkrātais

pensijas kapitāls tiekot aprēķināts un reģistrēts fondēto pensiju

shēmas dalībnieka kontā. Nosakot, ka pensiju apdrošināšanā tiek

ņemtas vērā tikai faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas

iemaksas, samazinātos pensiju otrajā līmenī veikto pārskaitījumu

apmērs un speciālā budžeta izdevumi (2011. gadā - par 4,5

miljoniem latu, 2012. gadā - par 6,9 miljoniem latu, bet 2013.

gadā - par 16,6 miljoniem latu).

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam esot

leģitīms mērķis, proti, aizsargāt ne tikai speciālā budžeta

intereses, bet arī Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās

vērtības - citu cilvēku tiesības, ņemot vērā valsts pienākumu arī

nākotnē nodrošināt gan valsts pensiju izmaksāšanu, gan citu

sociālās drošības sistēmas ietvaros piešķirto pakalpojumu

sniegšanu.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma nenonāk pretrunā ar

personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus. Tieši pretēji

- tā nodrošinot labāku šā pienākuma apzināšanos un tiesisko

apziņu kopumā. Tajā pašā laikā Saeima vērš uzmanību uz to, ka

valsts neesot sevi atbrīvojusi no atbildības, bet gan aktīvi

darbojoties, lai novērstu darba ņēmēju sociālās aizsargātības

līmeņa nepamatotu samazināšanu, darba devējam neievērojot

normatīvos aktus.

Saeima lūdz atzīt Fondēto pensiju likuma 4. panta pirmo daļu

par atbilstošu Satversmes 1. un 109. pantam.

Secinājumu

daļa