6. pants

Satversmes 92. panta trešais teikums

nosaka: "Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir

tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu."

Satversmes tiesa, interpretējot minēto normu, ir

atzinusi, ka cilvēka pamattiesību aizsardzība kā viena no

tiesiskas valsts svarīgākajām garantijām nosaka valsts pienākumu

nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienam, kura tiesības ir

pārkāptas. Šī norma ietver vispārēju garantiju - ja valsts ir

pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz

atlīdzību.

Kā jebkura cilvēka pamattiesību norma, arī Satversmes

92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir

piemērojama tieši un nepastarpināti. Proti, tās konkretizēšanai

nav nepieciešams kāds atsevišķs likums. Ja privātpersona uzskata,

ka tās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ir nepamatoti

aizskartas, tā, tieši atsaucoties uz Satversmes 92. panta

trešo teikumu, ir tiesīga vērsties tiesā un lūgt tiesu piešķirt

atbilstīgu atlīdzinājumu (sk. Satversmes tiesas

2001. gada 5. decembra sprieduma lietā

Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas

1. punktu).

Interpretējot Satversmes 92. panta trešajā teikumā

ietverto jēdzienu "atbilstīgs atlīdzinājums", ir

būtiski ievērot, lai šīs pamattiesības tvērums netiktu nepamatoti

sašaurināts un attiecināts vienīgi uz mantisko tiesību jomu vai

zaudējumu atlīdzību. Jēdziens "atbilstīgs

atlīdzinājums" visupirms ir interpretējams kā jebkuram

tiesību aizskārumam atbilstošs gandarījums, kas aptver gan

zaudējumu atlīdzināšanu, gan arī nemantiskā (morālā un

personiskā) kaitējuma kompensēšanu.

Tādējādi Satversmes

92. panta trešais teikums ietver vispārēju taisnīgas tiesas

garantiju - ja kādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās

intereses ir pārkāptas, tad personai ir tiesības saņemt

atbilstīgu atlīdzinājumu.